vainaglapu gliemežnīcene

Hohenbuehelia petaloides (Bull.: Fr.) Schulzer (syn. Pleurotus petaloides (Bull.) Fr.)

Hohenbuehelia petaloides (Bull.: Fr.) Schulzer attēls

latviski: vainaglapu gliemežnīcene

angliski:

vāciski: Spatelförmige Muscheling

zviedriski:

igauniski:

lietuviski: vėduoklinė kriaukliabudė

krieviski:

Cepurīte:

3-10 cm plata, 3-6 cm augsta, mēles veida vai vēdekļveida, rūsgandzeltena, reizēm bālgana, klāta ar želatīnveidīgu slāni, ar ieritinātu, rantainu malu. Mīkstums bālgans, plāns, sīksts, ar neizteiktu smaržu un viegli rūgtenu garšu.

Lapiņas:

baltas līdz okera krāsā, ciešas, šauras, gar kātiņu tālu nolaidenas.

Kātiņš:

1-2 cm garš, 0,5-1,2 cm resns, bālgans, sānisks, reizēm saplacināts, blīvs.

Sporas:

raupjas, elipsoīdas vai ovālas, bezkrāsainas, masā baltas, 5-8 x 4-5 μm.

Trofiskā grupa :

Nedzīvās zemsedzes un koksnes saprotrofs.

Biotopi:

Lapu koku mežos.

Summary:

Litter saprotroph, in deciduous forests, very rare in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Latvijā ļoti reti, IX– XI.

Обобщение:

Подстилочный сапротроф, в лиственных лесах, в Латвии очень редко, съедобен.

Līdzīgās sugas:

Hohenbuehelia spp. – gliemežnīcenes atšķiras no citām sēnēm ar vēdekļveida cepurītēm un ekscentriskiem kātiņiem ar želatīnveidīgu slāni uz cepurītes virsmas un mikroskopiskām pazīmēm.

Īpašas norādes :

Ēdama.

Apskati citas sugas: