zaļā virpainīte

Stropharia aeruginosa (Curt.: Fr.) Quél.

Stropharia aeruginosa (Curt.: Fr.) Quél. attēls

latviski: zaļā virpainīte

angliski:

vāciski: Grünspan-Träuschling

zviedriski: Ärggrön kragskivling

igauniski: sinivärvik

lietuviski: melsvažalė gleiviabudė

krieviski:

Cepurīte:

2,5-4,5 cm plata, sākumā pusapaļa, vēlāk izpletusies līdz plakana, ar plakanu pauguru, mitra - gļotaina, sausa – lipīga, sākumā zilgani zaļa, vēlāk dzeltenīgi zaļa, vecumā bāli okerdzeltena, klāta ar baltām, izzūdošām pārslām, mala ilgi ieliekta, ar baltām plīvura atliekām, virsmiziņa novelkama. Mīkstums bālgans, plāns, ar skābenu smaržu un maigu garšu.

Lapiņas:

sākumā gaiši sārtas, vēlāk gaiši violetas līdz violeti brūnas, platas, plati pie kātiņa pieaugušas, šķautnēs balti pārslainas.

Kātiņš:

4-7,5 cm garš, 0,4-1 cm resns, cilindrisks, uz leju nedaudz paresnināts, sākumā blīvs, vēlāk ar dobumu, stingrs, trausls, ar plēvainu gredzenu, virs gredzena bāli zilganzaļš, smalki tūbaini šķiedrains, zem tā zilganzaļš, tūbains, ar atstāvošām, baltām zvīņām, vecumā gluds, zaļgandzeltens, ar neizteiktu gredzenveida joslu, pie pamata balti tūbains.

Sporas:

gludas, elipsoīdas, zaļgandzeltenas, masā violetbrūnas, 6,5-9 x 4-5,5 μm.

Trofiskā grupa :

Nedzīvās zemsedzes un humusa saprotrofs.

Biotopi:

Skuju koku un jauktos mežos.


Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Ziemeļāfrika, Latvijā bieži, VIII– XI.

Summary:

Humus saprotroph, in coniferous and mixed forests, common in Latvia, edible.

Обобщение:

Почвенный сапротроф, в хвойных и смешаных лесах, в Латвии часто, съедобен.

Īpašas norādes :

Ēdama.

Apskati citas sugas: