Cepurīte:
5-12 cm plata, sākumā olveida, vēlāk zvanveida, beidzot izpletusies, ar nelielu, gludu, brūnganu pauguru, balta, sausa, plāna. Virsmiziņa sākumā smalki tūbaina, tad pūkaini graudaina, vēlāk saplaisā pelēki brūnganās, piegulošās zvīņās. Mīkstums balts, vēlāk mazliet pelēcīgs, ar neizteiktu smaržu un saldenu garšu.
Lapiņas:
bālganas, iespieduma vietā dažkārt brūnē, ciešas, mīkstas, brīvas, ar pārslainām šķautnēm.
Kātiņš:
8- 10 cm garš, 0,5-1 cm resns, bālgans, dobs, augšdaļā tievāks, pie pamata ar bumbuļveida paresninājumu. Gredzens kustīgs, izzūdošs.
Sporas:
gludas, elipsoīdas vai olveida, bezkrāsainas, masā baltas, 14-19 x 8-10 μm, ar lielām dīgšanas atverēm.
Trofiskā grupa :
Humusa saprotrofs.
Biotopi:
Skuju koku mežos, piejūras pļavās, ganībās, zālainās vietās, nabadzīgās augsnēs.
Summary:
Humus saprotroph, in coniferous forests, meadows, pastures, among grasses, on poor soils, common in Latvia, edible.
Izplatība un sastopamība :
Eiropa, Āzija, Ziemeļāfrika, Ziemeļamerika, Latvijā bieži, VIII- XI.
Обобщение:
Почвенный сапротроф, в хвойных лесах, на лугах, пастбищах, в травянистых местах, на бедных почвах, часто, съедобен.
Līdzīgās sugas:
Macrolepiota mastoidea - paugurainā dižsardzene, kurai cepurītes virsmiziņa ir nevis sīkzvīņaina, bet sīkgraudaina.
Īpašas norādes :
Ēdama.
