recekļainā leocija

Leotia lubrica (Scop.:Fr.)Pers. (sin. Leotia gelatinosa Hill.)

Leotia lubrica (Scop.:Fr.)Pers. attēls

latviski: recekļainā leocija

angliski: Jelly Babies

vāciski: Schlupfriger Kappenpilz; Grüngelbes gallert-Käpchen

zviedriski: slemmurkling

igauniski: kollane hüüvik

lietuviski:

krieviski: -леотия студенистая; колпачок студенистый

Trofiskā grupa :

Vecu ozolu stumbru parazīts, nokaltušu un kritušu ozolu stumbru un resno zaru saprotrofs.

Biotopi:

Ozolu un jaukti meži ar ozoliem.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika. Latvijā reti.

Summary:

Rather rare in Latvia, among mosses and grasses in forests.

Обобщение:

В Латвии редко среди мха и травянистых растений во влажных лесах.

Īpašas norādes :

Sēne ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā un Ministru Kabineta 2004. gada 14. novembra Noteikumu Nr. 396 Par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu. Šīs sēnes aizsardzībai jāveido mikroliegumi. Izraisa balto trupi. Koksne nokrāsojas sarkanbrūna un tajā izveidojas daudzi lēcu lieluma balti plankumi, kuriem vēlāk iztukšojoties koksne iegūst medus kāres izskatu. Sākotnēji sēne parādās mizas plaisās un uz kailas kodolkoksnes. Tā var augt un attīstīties gadu desmitiem ilgi. Mikologs Pilāts kādā gadījumā tai saskaitījis 50 gadu pieauguma joslas.

Apraksts:

Augļķermeņi ilggadīgi, klājeniski, plaši, saplaisājuši mazos daudzstūrainos, 0,2-1,5 platos un 2-5 mm biezos gabaliņos. Himēnijs gluds vai kārpains, gaišā vai pelēcīgā okera krāsā.
Sporas bezkrāsainas, elipsoidālas, 3,5- 5,2 x 2,5 - 3 (3,5) μm.

Apskati citas sugas: