purva bērzubeka

Leccinum niveum (Fr.) Rauschert (syn. L. holopus (Rostk.)Watling)

Leccinum niveum (Fr.) Rauschert attēls

latviski: purva bērzubeka

angliski:

vāciski: Moor-Birkenpilz

zviedriski:

igauniski: valge puravik

lietuviski: palšasis raudonviršis

krieviski:

Cepurīte:

6-10 cm plata, pusapaļa, polsterveida, sākumā gandrīz balta, vēlāk gaiši pelēkbrūna, vecumā zaļgana un lipīga. Mīkstums bālgans, mīksts, ūdeņains, griezumā krāsu nemaina, ar patīkamu garšu un smaržu.

Stobriņi:

netīri balti, vēlāk dzeltenīgi pelēki.

Kātiņš:

6-10 cm garš, 1-2 cm resns, vālesveida, netīri balts, ar sīkām tumšām zvīņām, vecai sēnei sīksts, šķiedrains.

Sporas:

gludas, cilindriskas līdz elipsoīdas, gaiši dzeltenas, masā dzeltenbrūnas, 9-14 x 3,5-5 μm.

Trofiskā grupa :

Bērzu mikorizas sēne.

Biotopi:

Lapu koku un jauktos mežos, purvos, mitrā augsnē.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in deciduous and mixed forests, moors, on damp soils, very common in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Ziemeļamerika, Latvijā ļoti bieži, VI - XI.

Обобщение:

Микоризообразователь, в лиственных и смешаных лесах, в болотах, на влажных почвах, очень часто, съедобен.

Līdzīgās sugas:

Vairākas citas Leccinum - bērzubekas, kurām cepurītes nav tik gaišas un mīkstums ir stingrāks.

Īpašas norādes :

Ēdama, cepama bez iepriekšējas novārīšanas, lietojama žāvēšanai, marinēšanai.

Apskati citas sugas: