ozolu pienaine

Lactarius quietus (Fr.) Fr.

Lactarius quietus (Fr.) Fr. attēls

latviski: ozolu pienaine

angliski: Oak Milk-cap

vāciski: Eichenmilchling

zviedriski:

igauniski: tammeriisikas

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

3-7 cm plata, sākumā plakani izliekta, vēlāk ar iedobi, beigās lēzeni piltuvveida, violeti brūngana līdz sārti pelēcīga ar tumšākām joslām, sākumā ar ieritinātu, vēlāk viļņainu un bieži saplaisājušu malu. Mīkstums bāli ķieģeļsarkans, trausls, ar blakšu smaku un rūgtenu līdz nedaudz sīvu garšu. Piensula dzeltenīga, mazliet rūgtena.

Lapiņas:

gaiši dzeltenbrūnganas, vidēji ciešas, reizēm zarotas.

Kātiņš:

3-10 cm garš, 0,4-1,5 cm resns, cilindrisks, uz leju tievāks, sarkanbrūns.

Sporas:

kārpainas, strupi elipsoīdas, bāli iedzeltenas, masā dzeltenīgas, 7,5-9 x 6,5-7,5 μm.

Trofiskā grupa :

Ozolu mikorizas sēne.

Biotopi:

Ozolu mežos, parkos

Summary:

Mycorrhiza forming species, in oak forests, parks, very common in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā ļoti bieži, VIII- XI.

Обобщение:

Микоризообразователь, в дубовых лесах, парках, в Латвии очень часто, съедобен.

Īpašas norādes :

Ēdama, piemērota marinēšanai un sālīšanai.

Apskati citas sugas: