cūcene

Lactarius necator (J. F. Gmel: Fr.) P. Karst (Syn. L. turpis (Weinm.) Fr.)

Lactarius necator (J. F. Gmel: Fr.) P. Karst attēls

latviski: cūcene

angliski: Ugly Milk-cap

vāciski: Olivbrauner Milchling

zviedru:

igauņu: härjamokk, mudaorikas, oliivpiimik, poriori­kas, põdramokk, seariisikas, seaseen, tõmmu riisikas

lietuviešu:

krievu: черный груздь

  • lactarius-necator-j-f-gmel-fr-p-karst
  • lactarius-necator-j-f-gmel-fr-p-karst-B

Cepurīte:

7-15 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk plakana vai nedaudz ieliekta, tumši olīvzaļa līdz tumši zaļganbrūna, vidū melngana, mitrā laikā lipīgi gļotaina, gaļīga, bieza, ar ilgi ieritinātu, vēlāk taisni izstiepušos malu, Mīkstums bāli dzeltenīgs, vēlāk brūngans, blīvs, trausls, ar vieglu sveķu smaržu un sīvu garšu. Piensula balta, dedzinoši sīva, lielā daudzumā.

Lapiņas:

bāli dzeltenīgas, vēlāk pelēcīgi dzeltenas, ievainojumu vietās ar melnganiem plankumiem, ciešas, plānas, gar kātiņu nedaudz nolaidenas.

Kātiņš:

2-8 cm garš, 1-3 cm resns, cilindrisks, uz leju tievāks, gaišāks par cepurīti, mitrā laikā lipīgi gļotains, sausā - spīdīgs.

Sporas:

smalki kārpainas, gandrīz apaļas, bezkrāsainas, masā krēmkrāsas ar sārtu nokrāsu, 6-8 x 5,5-6,5 μm.

Trofiskā grupa :

Egļu un bērzu mikorizas sēne.

Biotopi:

Skuju koku un jauktos mežos.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in coniferous and mixed forests, very common in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa Āzija, Ziemeļamerika, Austrālija, Latvijā ļoti bieži, VII- XI.

Обобщение:

Микоризообразователь, в хвойных и смешаных лесах, в Латвии очень часто, съедобен.

Īpašas norādes :

Ēdama, piemērota sālīšanai un marinēšanai. Pēc novārīšanas cepurīte kļūst violeta līdz ķiršsarkana. Pastāv arī uzskats, ka cūcenes satur mutagēnu vielu un tāpēc tās uzturā lietot nedrīkst.

Apskati citas sugas: