dižskābaržu pienaine

Lactarius blennius (Fr.: Fr.) Fr.

Lactarius blennius (Fr.: Fr.) Fr. attēls

latviski: dižskābaržu pienaine

angliski: Slimy Milk-cap

vāciski: Graugrüner Milchling

zviedriski:

igauniski:

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

3-7 cm plata, sākumā plakani izliekta, vēlāk iedobta, pelēkzaļa līdz olīvzaļa, lipīga, sākumā ar ieritinātu, vēlāk staraini krokainu malu. Mīkstums bālgans, trausls, ar patīkamu smaržu un maigu riekstu garšu, kura pamazām kļūst sīva. Piensula balta, sacietējot veido pelēkzaļus plankumus, sākumā maiga, vēlāk dedzinoši sīva.

Lapiņas:

sākumā baltas, vēlāk krēmkrāsas, iespiedumu vietās ar netīri pelēkzaļiem plankumiem, ciešas, plānas, pie kātiņa pieaugušas.

Kātiņš:

3-6 cm garš, 0,8-1,5 cm resns, cilindrisks, uz leju tievāks, gaišāks par cepurīti, iespiedumu vietās pelēks līdz sarkanbrūns, lipīgs, sūkļains, vēlāk ar dobumu.

Sporas:

iegarenas, kārpainas, bālganas, masā dzeltenīgas, 7,5-8 x 6 μm.

Trofiskā grupa :

Dižskābaržu mikorizas sēne.

Biotopi:

Parkos, dižskābaržu stādījumos.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in beech forests, parks, rare in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Āzija, Latvijā reti, IX- X.

Обобщение:

Микоризообразователь, в буковых лесах, парках, в Латвии редко, съедобен.

Īpašas norādes :

Ēdama, piemērota sālīšanai un marinēšanai.

Apskati citas sugas: