dzeltenbrūnā makstsēne

Amanita fulva (Schaeff.) Pers. (syn. A. vaginata var. badia Gillet – Amanitopsis fulva (Schaeff.: Sommerfelt) Singer)

Amanita fulva (Schaeff.) Pers. attēls

latviski: dzeltenbrūnā makstsēne

angliski: Tawny Grisette

vāciski: Rotbrauner Streifling

zviedriski:

igauniski: rõngata kärbseseen

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

3-12 cm plata, sākumā zvanveida, vēlāk pusapaļa, beidzot izpletusies, brūna, kaila, dažkārt ar lielām baltām plēksnēm, ar stipri rievotu malu Mīkstums balts, ar patīkamu smaržu un garšu.

Lapiņas:

baltas, mīkstas, brīvas.

Kātiņš:

8-18 cm garš, 1-2 cm resns, netīri balts, trausls, ar sīkām zvīņām cepurītes krāsā, ar bumbuļveidīgu paresninājumu pie pamata, ietverts plašā, kātiņam piekļautā baltā maisveida makstī. Gredzena nav.

Sporas:

gludas, ieapaļas, bezkrāsainas, masā baltas, 9-14 x 9-13 μm, nav amiloīdas.

Trofiskā grupa :

Galvenokārt bērzu mikorizas sēne.

Biotopi:

Priežu mežos, purvu malās, mellenājos, skābās augsnēs.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in pine forests, on edges of moors, on acid soils, very common in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Ziemeļāfrika, Latvijā ļoti bieži, VII- VIII.

Обобщение:

Микоризообразователь, в сосновых лесах, по краям болот, на кислых почвах, очень часто, съедобен.

Līdzīgās sugas:

Amanita crocea - oranžā makstsēne, kuras cepurīte ir oranža.

Īpašas norādes :

Ēdama pēc novārīšanas.

Apskati citas sugas: