pelēkā mušmire

Amanita excelsa (Fr.) Bertilloni (syn. A. spissa (Fr.) P. Kumm.)

Amanita excelsa (Fr.) Bertilloni attēls

latviski: pelēkā mušmire

angliski: Stout Agaric

vāciski: Grauer Wulstling

zviedriski: Gråfotad flugsvamp

igauniski: rõngata kärbseseen kärbseseen

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

6-15 cm plata, sākumā puslodes veida, vēlāk izpletusies, pelēka līdz pelēkbrūna, ar sīkām, pelēcīgi baltām pārslām, pēc lietus kaila, ar gludu malu un saplaisājušu virsmiziņu. Mīkstums pelēcīgs, mīksts, ar rutku smaržu un skābenu garšu.

Lapiņas:

baltas, mīkstas, brīvas, šķautnēs pārslainas.

Kātiņš:

8-15 cm garš, 1-2 cm resns, balts līdz pelēks, pie pamata brūngans, 2-3 cm resns bumbuļveida paresninājums ar neskaidrām zvīņu joslām. Gredzens plats, ārpusē balts, stipri rievains, iekšpusē pelēks.

Sporas:

gludas, ovālas, bezkrāsainas, masā baltas, 9-10 x 7-8 μm, amiloīdas.

Trofiskā grupa :

Mikorizas sēne.

Biotopi:

Skuju koku un jauktos mežos, skābās augsnēs.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in coniferous and mixed forests, on acid soils, rare in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Ziemeļāfrika, Latvijā reti, VII- IX.

Обобщение:

Микоризообразователь, в хвойных и смешаных лесах, на кислых почвах, редко, съедобен.

Līdzīgās sugas:

Amanita pantherina - panteru mušmire, kurai cepurītes mala rievota, bet gredzens gluds.

Īpašas norādes :

Ēdama, bet līdzīga indīgajām mušmirēm.

Apskati citas sugas: