melnkakla dūkuris

Podiceps nigricollis C.L.Brehm

Podiceps nigricollis C.L.Brehm attēls
  • melnkakla dūkuris attēls
  • melnkakla dūkuris attēls
  • melnkakla dūkuris attēls
  • melnkakla dūkuris attēls

latviski: melnkakla dūkuris

angliski: black-necked grebe, eared grebe

vāciski: Schwarzhalstaucher

zviedriski: svarthalsad dopping

igauniski: mustkael-pütt

lietuviski: juodakaklis kragas

krieviski: черношейная поганка

Apraksts:

Dūkuru dzimtas suga. Neliels ūdensputns. Ķermeņa garums ap 30 cm, spārna garums 12-14 cm, knābis melns, smails, ap 2-2,5 cm garš, putna svars 280-400 grami. Mugurpuse, kakls un galva melna, sāni rūsgani sarkani, vēders gandrīz balts. Knābis vienkrāsains. Aiz acīm zeltaini brūnganu spalvu pušķi, bet tie ir salīdzinoši skrajāki un zemāk novietoti nekā ragainajam dūkurim. Acis sarkanas. Pēcriesta tērpā daudz blāvāks, kakla un galvas melnā krāsa izzūd. Būtisku izskata atšķirību starp tēviņiem un mātītēm nav.

Biotops:

Sastopams dažādās aizaugušās ūdenstilpēs: ezeros, dīķos, tajā skaitā zivjsaimniecībās.

Dzīves veids un uzvedība:

Barībā dažādi bezmugurkaulnieki un sīkas zivis, arī gliemji un sīki abinieki. Labi peld un nirst. Barību iegūst gan nirstot, gan ķerot piemērotu ēdamo uz ūdens virsmas un uz peldaugu lapojuma. Lidojums ātrs un straujš. Balss – svilpjošs sauciens un čivināšanai līdzīgas skaņas. Dzīves veids neuzkrītošs, uzmanīgs putns.

Ligzda, olas un mazuļi:

Ligzdu veido niedru un grīšļu puduros atklāta, bet sekla ūdens tuvumā. Ligzdas materiālā dažādi ūdensaugi, faktiski ligzda var būt uz ūdens virsmas peldoša, tomēr tā ir nostiprināta pie ūdensaugu stublājiem. Dējumā 3-4 baltas olas, kas no trūdošā ligzdas materiāla var ar laiku iekrāsoties dzeltenīgas līdz brūnganas. Perēšanas ilgums 3 nedēļas, salīdzinot ar citiem dūkuriem Latvijā cāļi patstāvību iegūst ātri – ap 3 nedēļu laikā. Literatūrā ir norādes, ka var ligzdot nelielās kolonijās vairāki pāri blakus.

Izplatība un skaits:

Pēc kopējā areāla sporādiski Eirāzijā, Ziemeļamerikā un Dienvidāfrikā sastopama suga, nodala pasugas. Areāla ziemeļu robeža mūsu reģionā šķērso Igauniju. Kādreiz bija sastopams Nagļu dīķsaimniecībās (Lubāna apkaime), arī dažviet Kurzemē (Engure). Tā skaitu ligzdojošajiem pāriem vērtēja līdz 30 pāru Lubāna apkaimē vien. Pēdējos gados skaits ļoti samazinājies. Ligzdojošo pāru skaita vērtējums valstī kopumā ļoti mazs – viencipara skaitļos XXI gs 20.-tajos gados. Arī migrāciju periodā tiek novērots ļoti reti pēdējā laikā un mazā skaitā. Mūsu reģionā ligzdojošie indivīdi ziemo R-Eiropas Atlantijas piekrastē līdz Vidusjūras reģionam gar Pireneju pussalas rietumdaļu.

Apskati citas sugas: