Apraksts:
Dūkuru dzimtas suga. Augumā mazākā dūkuru suga Latvijā. Ķermeņa garums 24-30 cm, spārns ap 10 cm garš, knābis 1,6-2 cm garš, svars 140-250 grami. Raksturīga kāju pazīme ir stulma aizmugures asi zvīņaino vairodziņu rinda. Kakls īss. Riesta apspalvojums krāšņs: pamatā melnbrūns ar kastaņbrūnu vai rudi brūnu kakla priekšpusi. Pēcriesta tērpā brūnais tonis neuzkrītošāks, blāvāks, uz kakla dzeltenbrūns. Acis un knābis dzelteni, vecumam pieaugot, knābis paliek tumšāks līdz gandrīz melns. Pie knābja pamata katrā pusē balts laukums. Būtisku atšķirību krāsojumā starp tēviņiem un mātītēm nav.
Biotops:
Uzturas un dzīvo galvenokārt aizaugušos ezeros un zivju dīķos, dažreiz visai mazos.
Dzīves veids un uzvedība:
Dzīves veids samērā neuzkrītošs. Lido tuvu virs ūdens. Balss skanīga sauciena veida, ātri atkārtojot līdzīgas zilbes. Pārtiek galvenokārt no nelielām zivīm, taču barībā ir arī dažādi bezmugurkaulnieki un sīki abinieki. Labi peld un nirst; iztraucēts strauji ienirst.
Ligzda, olas un mazuļi:
Ligzda peldoša, bet piestiprināta pie ūdensaugiem vai cita šķēršļa. Dējumā 4-6 baltas olas, perēšanas ilgums 3-4 nedēļas. Līdzīgi kā citi dūkuri, ligzdu atstājot uz neilgu brīdi, olas nosedz ar ūdensaugiem. Cāļi peldēt un nirst spējīgi jau drīz pēc šķilšanās, pilnīgu patstāvību iegūst ap 40 dienu vecumā.
Izplatība un skaits:
Reta suga Latvijā, ligzdo līdz maksimums 160 pāri. Sastopams izklaidus visā valstī. Salīdzinājumā ar ligzdojošo pāru skaita vērtējumu XX gs 80.-tajos gados, tas ir pieaudzis. Areāls Eirāzijā ļoti plašs: no R-Eiropas līdz Urāliem, tad ar pārtraukumu Āzijā līdz pat Jaungvinejai. Skandināvijas dienvidi un Baltijas valstis ir Eiropas areāla ziemeļu robeža. Siltās ziemās spēj ziemot uz vietas. Promlidojošie Eiropas ziemeļdaļā ligzdojošie indivīdi ziemo Vidusjūras reģionā.
