jūras ērglis

Haliaeetus albicilla (L.)

Haliaeetus albicilla (L.) attēls

latviski: jūras ērglis

angliski: white-tailed eagle

vāciski: Seeadler

zviedru: havsörn

igauņu: merikotkas

lietuviešu: jūrinis erelis

krievu: орлан-белохвост

  • haliaeetus-albicilla-l-C
  • haliaeetus-albicilla-l-B
  • haliaeetus-albicilla-l-4
  • haliaeetus-albicilla-l

Apraksts:

Ķermeņa garums – 76–92 cm, spārnu izplētums – 190–240 cm. Jūras ērglis ir lielākais no Latvijā ligzdojošajiem plēsīgajiem putniem. Putnam lidojumā var redzēt, ka tam ir gari, taisni un plati spārni, kuriem lidspalvas pirkstveidīgi izplestas, galva stipri izstiepta uz priekšu, astei ķīļveida forma. Aste jūras ērglim ir samērā īsa (sēdošam putnam gandrīz pilnībā noslēpta aiz spārniem), pieaugušajiem putniem (sākot no piecu gadu vecuma) – pilnīgi balta. Galva, krūtis un mugurpuse gaiši pelēkbrūna, vēderpuse (arī spārnu apakša) tumšāka. Ļoti masīvs knābis, pieaugušajiem putniem – dzeltens. Jaunie putni tumši, un arī knābis tiem ir tumšs, vienīgi knābja pamats gaišs. Kājas dzeltenas. Jūras ērgļu tēviņi ir mazāki nekā mātītes, bet pēc apspalvojuma dzimumus atšķirt nav iespējams.

Balss:

Sauciens skaļš „kri kri kri” vai melnās dzilnas saucienam līdzīgs „kli kli kli kli”.

Biotops:

Ligzdo pieaugušos mežos, parasti lielāku aizaugošu ūdenstilpju (ezeru, zivju dīķu) tuvumā, bet var ligzdot arī tālāk par 10 km no barošanās vietām. Ziemā sastopams jūrmalā un pie neaizsalušām, ūdensputniem bagātām iekšzemes ūdenstilpnēm.

Dzīves veids un uzvedība:

Meklējot medījumu, bieži planē virs ūdeņiem. Labprāt tup uz dažādiem paaugstinājumiem vai zemes. Ziemā piemērotās barošanās vietās pulcējas vairāki putni vienkopus. Pārtiek galvenokārt no zivīm un ūdensputniem. Putnus ķer uz ūdens, lidojošiem putniem uzbrūk reti. Mēdz atņemt medījumu citiem plēsīgajiem putniem. Pārtiek arī no maitas – beigtām zivīm un kritušiem zīdītājiem. Atsevišķos gadījumos var ēst arī rāpuļus, abiniekus un pat gliemjus.
Pieaugušie jūras ērgļi ir nometnieki, bet nepieaugušie putni ziemā klejo. Tālāk kontinentā (Krievijā) ligzdojošie jūras ērgļi ir izteikti gājputni.

Ligzda, olas un mazuļi:

Ligzdu būvē liela koka galotnes daļā (citur areālā arī klintīs). Ligzda ir ļoti masīva, būvēta no resniem zariem. Viena un tā pati ligzda parasti tiek izmantota vairākus gadus pēc kārtas, to katru gadu papildinot. Ligzdu būvē abi pāra putni, parasti tēviņš pienes materiālu, ko mātīte iebūvē ligzdā. Dējumā ir 1–3 olas, gadā viens perējums. Olas netīri baltas vai dzeltenīgas. Tās tiek dētas ar 2–5 dienu intervālu. Perēšana tiek uzsākta pēc pirmās olas izdēšanas. Parasti perē mātīte, bet perēšanā var piedalīties arī tēviņš. Perēšanas ilgums ir 38 dienas (uz vienu olu). Mazuļi nešķiļas vienlaikus. Mazuļi ir ligzdguļi. Pirmās 20–25 dienas barību pienes tēviņš, kas to nodod mātītei, kas baro mazuļus. Vēlāk barības meklēšanā iesaistās arī mātīte. Mazuļi paši spēj baroties ar ligzdā pienesto barību 35–40 dienu vecumā. 55 dienu vecumā, tie sāk pamest ligzdu un pārcelties uz tuvējiem koka zariem. Mazuļi pilnībā apspalvojas 70–75 dienu vecumā, taču paliek ligzdas tuvumā, kur tos baro vecāki, vēl 35–40 dienas, pēc tam kļūst neatkarīgi.

Izplatība un skaits:

Jūras ērglis sastopams tikai Eirāzijā. Eiropā tā izplatība ir stipri fragmentēta. Izplatības areāls sniedzas līdz pašiem Krievijas austrumiem, ligzdošanas areāls – uz ziemeļiem no 40 platuma grāda, ziemošanas vietas – uz dienvidiem. Eiropā ligzdo 5–6,6 tūkstoši pāru jūras ērgļu. To kopējais skaits pēdējās desmitgadēs ir stipri pieaudzis. Latvijā ligzdo nelielā skaitā – 30–40 pāru, lielākā skaitā sastopams ceļošanas laikā. Sastopams visā Latvijā, bet biežāk – Kurzemē.

Aizsardzības statuss:

Jūras ērglis iekļauts Eiropas Padomes Putnu direktīvas I pielikumā, Bernes konvencijas III pielikumā, Bonnas konvencijas I pielikumā un Vašingtonas konvencijas (CITES) I pielikumā.

Summary:

White-tailed Eagles in small numbers – 30–40 pairs – breed in all territory of Latvia (mainly Kurzeme). They nest in forests in the vicinity of water bodies. Adult birds are resident but immature birds wander in winter.

Обобщение:

Орлан белохвост в небольшой численности (30–40 пар) гнездится по всей территории Латвии (в основном в Курземе). Гнёзда устраивают в лесах, по близости разных водоёмов. Взрослые птицы являются оседлыми, а молодые птицы зимой кочуют.

Apskati citas sugas: