baltgalvas grifs

Gyps fulvus (Habl.)

Gyps fulvus (Habl.) attēls
  • baltgalvas grifs attēls
  • baltgalvas grifs attēls

latviski: baltgalvas grifs

angliski: griffon vulture, Eurasian griffon

vāciski: Gänsegeier

zviedriski: gåsgam

igauniski: kaeluskotkas

lietuviski: palšasis grifas

krieviski: белоголовый сип

Apraksts:

Ķermeņa garums – 95–105 cm, spārnu izplētums – 225–280 cm. Liels putns. Baltgalvas grifam ir plati spārni, garš kakls, maza ar gaišām dūnām klāta galva un īsa aste. Spārnu apakšpuse divkrāsaina – spārnu segspalvas gaišākas par lidspalvām, uz segspalvām vāji izteiktas baltas svītras. Planējot spārnus tur nedaudz uz priekšu un mazliet V veidā paceltus. Spārna pakaļējā mala izliekta – spārns pie locītavas ir šaurāks. „Pirksti” ļoti gari. Pieaugušajiem putniem ķermeņa apspalvojums no riekstu brūna līdz bāli pelēkam. Balta apkakle un salīdzinoši garš, baltām pūkām klāts kakls. Kaklu lidojot un reizēm arī sēžot putns tur ierautu plecos. Knābis dzeltenīgs, jaunajiem putniem – pelēks. Jaunie putni ir līdzīgi pieaugušajiem, tikai spārnu apakšpuses segspalvas vienkrāsainākas, daudz gaišākas un krasāk kontrastē ar melnajām lidspalvām. Mugurpuse mazliet tumšāka nekā pieaugušajiem, apkakle gaiši brūna. Jaunajiem putniem acis tumšbrūnas, bet ar laiku kļūst gaišākas, pieaugušajiem – dzeltenīgi brūnas. Gan jaunajiem, gan pieaugušajiem putniem kājas ir pelēkas.

Balss:

Kurkstoši, rukšķoši un ķērkstoši saucieni.

Biotops:

Ligzdo kalnainos apvidos. Barojas gan kalnos, gan arī tuksnešos, stepēs un citos sausos līdzenumos.

Dzīves veids un uzvedība:

Baltgalvas grifs ir maitēdājs. Pārtiek galvenokārt no vidēju un lielu zīdītāju mīkstajiem audiem (muskuļiem un iekšām). No rīta kolonijas putni izlido vienā virzienā. Barības meklējumos katrs putns riņķo virs vienas teritorijas redzamības attālumā no kaimiņiem. Mēdz pieēsties tā, ka nav spējīgi palidot.
Baltgalvas grifi pārsvarā ir nometnieki, bet jaunie putni mēdz ceļot.

Ligzda, olas un mazuļi:

Parasti ligzdo kolonijās pa 15–20 pāriem (reizēm pat līdz 100). Ligzda, kas ir zaru kaudze, tiek būvēta uz klintsradzes vai seklā alā vai plaisā. Ligzdu būvē abu dzimumu putni, un būvēšana var turpināties arī perēšanas un mazuļu barošanas laikā. Viena un tā pati ligzda tiek izmantota gadu no gada. Dējumā ir viena ola, gadā viens perējums. Olas noapaļoti ovālas. Čaumala balta, reizēm ar retiem sarkanbrūniem plankumiem. Perēšanas ilgums ir 48–54 dienas, perē abu dzimumu putni. Mazuļi ligzdguļi. Mazuļus baro abi pāra putni. Mazuļi apspalvojas 110–115 dienu laikā. Jau 80–90 dienu vecumā var atstāt ligzdu. Vecāki baro mazuļus vēl pēc to apspalvošanās.

Izplatība un skaits:

Baltgalvas grifi sastopami Dienvideiropā un uz austrumiem līdz Indijas ziemeļu daļai, nedaudz arī Ziemeļāfrikā. Eiropā ligzdo 19–21 tūkstotis šo putnu pāru, un to skaits pēdējos gados ir pieaudzis. Latvijā baltgalvas grifs ir rets ieceļotājs – līdz šim reģistrēti tikai seši novērošanas gadījumi, pēdējais no tiem – 2003. gadā.

Aizsardzības statuss:

Baltgalvas grifs iekļauts Eiropas Padomes Putnu direktīvas I pielikumā, Bernes konvencijas III pielikumā, Bonnas konvencijas II pielikumā un Vašingtonas konvencijas (CITES) II pielikumā.

Summary:

Griffon Vulture is a vagrant in Latvia. Altogether six observations have been registered, last of which – in 2003

Обобщение:

Белоголовый сип в Латвии является редко залетающим видом. Зарегистрировано 6 случаев наблюдения, из которых последний в 2003 году

Apskati citas sugas: