stepes lija

Circus macrourus (S.G.Gm.)

Circus macrourus (S.G.Gm.) attēls

latviski: stepes lija

angliski: pallid harrier

vāciski: Steppenweihe

zviedru: stäpphök

igauņu: stepi-loorkull

lietuviešu: stepinė lingė

krievu: степной лунь

  • circus-macrourus-sggm-E
  • circus-macrourus-sggm-B
  • circus-macrourus-sggm-C
  • circus-macrourus-sggm-F
  • circus-macrourus-sggm-D
  • circus-macrourus-sggm

Apraksts:

Ķermeņa garums – 40–48 cm, spārnu izplētums – 95–110 cm. Stepes lija ir mazākā no lijām. Tai ir izteikti nosmailoti spārni – parasti redzami trīs– četri lidspalvu „pirksti”. Planējot tur spārnus viegli V veidā paceltus. Pieaugušiem tēviņiem mugurpuse ir gaiši pelēka, bet vēderpuse – balta. No otrās līdz piektajai lidspalvai ir melnas, veidojot spārna galā melnu rombu.
Mātītes ir stipri lielākas nekā tēviņi. Tām ir samērā vienmērīgi brūna virspuse, balta virsaste un gaišāku laukumu uz spārnu segspalvām. Ķermeņa apakšpuse ir gaiši dzeltenbrūna ar brūnām garensvītriņām, kas platākas uz krūtīm, bet pakāpeniski kļūst šaurākas zemāk. Primārās lidspalvas ir gaišas ar tumšām šķērssvītrām. Sekundāro lidspalvu krāsa ir mainīga, bet parasti tās ir tumšas ar vienu gaišu joslu pie spārnu pakaļmalas. Galvas krāsojums mātītēm ir ļoti mainīgs. Parasti vaigi ir tumši, virs un zem acs nelieli balti laukumi. No pakauša līdz rīklei stiepjas gaiša apkakle, uz kuras ir tumši laukumi.
Jaunie putni ir līdzīgi mātītei, tikai ķermeņa apakšpuse un spārni ir rūsganbrūni bez garensvītrojuma, lidspalvas tumšas, gaišais laukums uz pleciem pelēcīgi brūns. Sejas zīmējums vēl kontrastaināks nekā mātītēm – izteikti melni vaigi un gaišā apkakle bez tumšiem laukumiem. Pieaugušā putna spalvu tērpu stepes lijas iegūst divu gadu vecumā.
Visu vecumu putniem vaskādiņa un kājas dzeltenas. Jaunajiem tēviņiem acis bāli pelēcīgas, bet jau rudenī kļūst citrondzeltenas. Jaunajām mātītēm acis ir brūnas, bet dzeltenas tās kļūst nākošajā vasarā vai pat vēlāk

Biotops:

Ligzdo galvenokārt sausos dabiskos zālājos (stepēs).

Dzīves veids un uzvedība:

Stepes lijas barojas galvenokārt ar sīkiem zīdītajiem un putniem, retāk – kukaiņiem un rāpuļiem. Medījumu ķer un parasti arī apēd uz zemes.
Stepes lijas ir gājputni. Uz ziemošanas vietām Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras un Indijā tās dodas augustā septembrī, bet ligzdošanas vietās atgriežas aprīlī–maijā.

Ligzda, olas un mazuļi:

Ligzdu parasti būvē uz zemes augstā veģetācijā. Ligzdu būvē mātīte, bet reizēm arī tēviņš piegādā materiālu vai būvē atsevišķu platformu. Dējumā 4–5 olas, gadā viens perējums. Olas zilganbaltas, ar sarkanbrūniem plankumiem. Perēšanu mātīte uzsāk pēc pirmās olas izdēšana. Perēšanas ilgums vienai olai – 29–30 dienas. Mazuļi ligzdguļi. Par mazuļiem rūpējas un tos baro mātīte, bet barību, ko mātīte nodod mazuļiem, pienes tēviņš. Vēlāk barības meklējumos dodas abi pāra putni. Mazuļi apspalvojas 35–45 dienu laikā, bet paliek kopā ar vecākiem vēl 15–20 dienas.

Izplatība un skaits:

Stepes lijas ligzdošanas areāls sniedzas no Rumānijas rietumos līdz Mongolijai austrumos. Eiropā ligzdo 310–1200 stepes liju pāru, un to skaits kopš 20. gs. 90. gadu sākuma ir stipri sarucis. Latvijā stepes lija ir samērā reta ieceļotāja (gk. pavasara migrācijas laikā).

Aizsardzības statuss:

Stepes lija iekļauta Eiropas Padomes Putnu direktīvas I pielikumā, Bernes konvencijas III pielikumā, Bonnas konvencijas II pielikumā un Vašingtonas konvencijas (CITES) II pielikumā

Summary:

Pallid Harrier occurs in Latvia in small numbers mainly during spring migration.

Обобщение:

Степной лунь в Латвии встречается изредка, в основном во время весенней миграции.

Apskati citas sugas: