Apraksts:
Ķermeņa garums – 62–67 cm, spārnu izplētums – 185–195 cm. Čūskērglis ir liels ērglis ar gariem un platiem spārniem. Slīdošā lidojumā raksturīgs siluets, kad spārnu locītavas izvirzītas uz priekšu un spārni izliekti. Planējot spārni taisni. Ķermeņa apakšpuse putnam ir ļoti gaiša un kontrastē ar tumšo galvu un krūtīm. Uz vēdera un spārnu apakšpuses tumšu plankumu joslas. Jaunajiem putniem ķermeņa apakšpuses raibumojums var būt ļoti neizteikts. „Pirksti” gaiši ar tumšām malām un galiem. Ķermeņa virspuse lidojumā ir divkrāsaina – lidspalvas tumši pelēkbrūnas, mugura un segspalvas gaišākas. Aste čūskērglim samērā īsa un šaura, uz tās – 3–4 tumšas šķērssvītras, kas redzamas gan no augšpuses, gan apakšpuses. Jaunajiem putniem gar astes galu un spārnu pakaļmalu izteikta gaiša josla. Pieaugušajiem putniem šī josla ir nevienmērīga. Spārnu augšpusē jaunajiem čūskērgļiem ir gaiši segspalvu gali. Sēdošam putnam galva izskatās uzkrītoši liela. Kājas visu vecumu putniem zilganpelēkas, neapspalvotas. Vaskādiņa pelēka, knābis – pelēks ar melnu galu. Acis dzeltenas, jaunajiem putniem gaišākas, pieaugušajiem – tumšākas.
Balss:
Balsi izdod biežāk nekā daudzi citi dienas plēsīgie putni. Sauciens svilpojošs „kliīīīuok”.
Biotops:
Čūskērgļi ligzdo mežos, kas mijas ar atklātām ainavām, Latvijā galvenokārt mežos pie augstajiem purviem.
Dzīves veids un uzvedība:
Čūskērgļi barojas galvenokārt ar čūskām, bet reizēm ķer arī ķirzakas, abiniekus, putnus un zīdītājus. Medījumu nolūko, lidojot vidējā augstumā (15–30 m), reizēm plivinoties gaisā uz vietas. Mēdz arī meklēt medījumu, sēžot uz stabiem, koku galotnēs u.tml.
Čūskērgļi ir gājputni. Uz ziemošanas vietām Āfrikā (rietumu populācijas) un Indijā (austrumu populācijas) dodas septembrī–oktobrī, ligzdošanas vietās atgriežas aprīlī.
Ligzda, olas un mazuļi:
Ligzdu būvē koku galotnēs, parasti nelielā augstumā, reizēm arī citu putnu ligzdās, retumis uz klintīm. Ligzda ir samērā maza, ņemot vērā putna izmēru. Tā būvēta no maziem zariem, izklāta ar dažādiem zaļumiem. Ligzdas būvēšanā iesaistās abi pāra putni, parasti tēviņš pienes ligzdas materiālu mātītei, kas būvē ligzdu. Dējumā viena ola, gadā viens perējums. Olas noapaļoti ovālas, baltas. Perēšanas laiks ir 45–47 dienas. Perē galvenokārt mātīte, bet retumis arī tēviņš. Mazuļi ligzdguļi. Tos aprūpē abi vecāki – tēviņš pienes barību, bet mātīte baro mazuļus. Mazuļi apspalvojas 70–75 dienu laikā, bet var pārcelties uz ligzdai tuvākajiem zariem jau 60 dienu vecumā.
Izplatība un skaits:
Čūskērgļa ligzdošanas areāls stiepjas no Portugāles rietumos līdz Kazahstānas austrumiem, uz ziemeļiem – līdz Igaunijai, uz dienvidiem – līdz Ziemeļāfrikai. Atsevišķs čūskērgļu ligzdošanas un arī ziemošanas areāls ir Indijā. Eiropā ligzdo 8400–13000 pāru čūskērgļu. To skaits pēdējās desmitgadēs ir nedaudz samazinājies. Latvijā čūskērglis ir reti sastopams, galvenokārt valsts austrumu daļā. Ligzdojošās populācijas lielums – 5–20 pāru.
Aizsardzības statuss:
Čūskērglis iekļauts Eiropas Padomes Putnu direktīvas I pielikumā, Bernes konvencijas III pielikumā, Bonnas konvencijas II pielikumā un Vašingtonas konvencijas (CITES) II pielikumā.
Summary:
Short-toed Eagle is a rare breeder in Latvia with the total population of 5–20 breeding pairs. The species occurs mainly in the forests by raised bogs in the eastern part of the country.
Обобщение:
Обыкновенный змееяд в Латвии гнездится редко. Гнездящуюся популяцию составляют 5–20 пар. Встречается в основном в лесах, в близи высоких болот в восточной части государства.
