zaļais dziedātājsienāzis

Tettigonia viridissima L.

Tettigonia viridissima L. attēls
  • zaļais dziedātājsienāzis attēls
  • zaļais dziedātājsienāzis attēls
  • zaļais dziedātājsienāzis attēls

latviski: zaļais dziedātājsienāzis

angliski: Great Green Bush-Cricket

vāciski: Grüne Heupferd (Grüne Laubheuschrecke)

zviedriski: grön vårtbitare

igauniski: roheline lauluritsikas

lietuviski: žaliasis žiogas

krieviski: кузнечик зеленый

Apraksts:

Liela sienāžu suga, kam mātītes ir lielākas (garums 3-4,3 cm) nekā tēviņi (garums 2,8-3,6 cm). Koši zaļas krāsas sienāzis (gan ķermenis, gan spārni), ar brūniem vai rūsganiem sīkiem plankumiem un vāji izteiktu līdzīgas krāsas svītru mugurpusē, sevišķi uz galvas, priekškrūtīm un pie spārnu pamata. Retāk mēdz būt sastopami dzeltenīgi zaļas krāsas īpatņi. Pieres daļa visbiežāk taisna. Priekškrūtis bez ķīļa, krūšu vidusdaļa sānos gara, noapaļoti trīsstūraina. Priekškāju stilbu apakšgals ārējos sānos galā ar 3 vai 4 dzelkņiem; tie tumšbrūni ar zaļganu pamatdaļu. Pakaļkāju pēdas lēveri īsi un nekustīgi. Stridulācijas orgāns (čirkstošo skaņu veidojošā daļa) brūns. Gan priekšspārni, gan pakaļspārni normāli attīstīti. No ļoti līdzīgā parastā dziedātājsienāža (T.cantans) atšķirams pēc daudz garākiem priekšspārniem, kas tālu pārsniedz pakaļkāju ciskas (nevis to garums tikai mazliet pārsniedz ciskas!). Priekšspārnu garums tēviņiem sasniedz 4-4,8 cm, mātītēm 4,2-5,4 cm. Mātītēm dējeklis garš, zobenveidīgs, mazliet galā lejupvērsts, līdz 3,3 cm garš, nepārsniedz priekšspārnu garumu. Olas dēj augsnē. Uzturas pļavās, krūmājos, mežmalās, diezgan augstu pakāpjas koku vainagā. Pārtiek no augu barības un sīkiem kukaiņiem. Čirkstēšana ilga - dzirdama gan dienas laikā, gan vēl vismaz pāris stundas pēc pusnakts.

Izplatība:

Plaši Eiropā un Āzijā līdz Mongolijai sastopama sienāžu dzimtas suga. Latvijā bieži visā teritorijā.

Apskati citas sugas: