Putekļutu dzimta (Trogiidae)

Ķērpjutu kārtas dzimta, kas agrākajā literatūrā bieži sastopama ar latīnisko sinonīmu Atropidae. Kukaiņi ar trīsposmainām pēdām. Spārnu nav vai priekšspārni zvīņveida. Taustekļiem daudz (vairāk nekā 20) posmu. Fasetacis mazas, actiņu nav. Dzīvo telpās, jo sevišķi putekļainās, nekoptās vietās.

Pasaulē nodalītas ap 50 sugas 7 ģintīs. Latvijā 2-4 sugas.

Latvijā putekļainos dzīvokļos, saimniecības telpās un noliktavās sastopama ap 2 mm garā parastā putekļuts (Trogium pulsatorium). Parasti tā ir bāli oranžā krāsā ar tumšākiem (sarkanbrūniem) plankumiem. Tā pārtiek, graužot vecus papīrus un herbārijus.

Dažādos kaltētos augos, tējaszālēs, arī papīros dzīvo brūnmelnā 1,2-1,7 mm garā Lepinotus inquilinus. Šīs sugas pieaugušie indivīdi ir spīdīgi, tiem raksturīgi ļoti daudzposmaini (līdz 29 posmi) taustekļi. Abas minētās sugas Latvijā sastopamas diezgan bieži, piemērotās vietās pat masveidā.

Šīs dzimtas sugas

  • parastā putekļuts Trogium pulsatorium (L.)

    Trogium pulsatorium (L.) attēls

    angliski: common booklouse, larger pale booklouse

    vāciski:

    zviedru: väggsmed

    igauņu:

    lietuviešu:

    krievu: