Ķērpjutu kārta (Psocoptera)

Kukaiņu klases kārta. Sīki kukaiņi (parasti tikai 1-7 mm gari, biežāk 1-3 mm). Galva liela, acis labi attīstītas, grauzēja tipa mute. Ir spārnainas un bezspārnainas sugas. Spārnaino sugu spārni plēvaini. Priekšspārni ir lielāki nekā pakaļspārni, dažām sugām krāsaini. Spārni miera stāvoklī ir jumstiņveidīgi sakļauti uz muguras. Kājas garas, tievas, pēdas 2-3 posmu. Attīstība ar nepilnīgu pārvēršanos. Dzīvo kokos, krūmos, pārtiek no sēnēm, aļģēm un ķērpjiem. Bezspārnainās sugas dzīvo telpās, putnu ligzdās. Dažas sugas pārtiek no graudiem un miltu izstrādājumiem, bojājot šos produktus, kā arī sagrauž žāvētus augļus. Savvaļā (ne telpās dzīvojošām sugām) sastopamības masveidīgums ir vasaras beigās. Telpās dzīvojošās sugas grauž arī kolekcijas (piemēram, kukaiņu kolekcijas) un augu herbārijus. Īpaši daudz šo kukaiņu atrodams putekļainās telpās. Sistemātikā liela nozīme ir spārnu dzīslojuma savienojuma īpatnībām.

Pasaulē ap 5500 sugu. Latvijā atrastas 43 sugas no apmēram 11-13 dzimtām, atkarībā no dzimtas mūsdienu izpratnes, taču šie pētījumi ir samērā seni; faktiskais sugu skaits varētu būt manāmi lielāks.