gada staipeknis

Lycopodium annotinum L.

Lycopodium annotinum L. attēls

latviski: gada staipeknis

angliski: interrupted Clubmoss

vāciski: Sprossender Bärlapp

zviedriski: revlummer

igauniski: kattekold

lietuviski: pataisas varinčius

krieviski: плаун годичный

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Lycopodium annotinum L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Mūžzaļa staipekņu dzimtas suga ar garu (līdz 2 m), gulošu, sakņojošos stublāju un stāviem (ga 10-15 cm) zariem. Lapas sīkas (ga 0.5-0.8 cm), uz stublāja un zariem pamīšus, tām nav bezkrāsainas smailes. Strobili vālveida, parasti pa vienam, sēdoši zaru galā, negatavi zaļi, gatavi blāvi dzelteni. Sporas nogatavojas jūlijā, augustā.

Izplatība:

Plaši Eirāzijas un Ziemeļamerikas mežu joslā.
Latvijā bieži visā valstī.

Biotopi:

Dažādos skujkoku un platlapju - skujkoku mežos. Visbiežākā staipekņu suga Latvijā. Parasti veido dažāda lieluma klājeniskas audzes. Populācijas negatīvi ietekmē augu izraušana dekoratīvo vītņu pagatavošanai. Pašatjaunojas tikai ilgstošā laikā.

Īpašas norādes:

Dekoratīvs augs. Ārstniecības augs. Ļoti līdzīgs mainīgajam staipeknim (L. dubium; sk. sugas aprakstu). Līdzīgs arī vālīšu staipeknim (L. clavatum). Atšķirams pēc sēdoša (ne kātaina) sporu sastata zara galā un parasti viena strobila (vālīšu staipeknim strobili parasti 2).

Ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā komerciāli apdraudēto sugu kategorijā.

Summary:

The most common clubmoss in Latvia. Groups in various forests.

Обобщение:

Наиболее часто встречающийся вид плауновых в Латвии. Группы в разных лесах.

Līdzīgās sugas

  • Lycopodium dubium Zoëga (mainīgais staipeknis)

    Latvijā ļoti reti areāla dienvidu malā konstatēts arī gada staipeknim ļoti līdzīgais mainīgais staipeknis Lycopodium dubium Zoëga, kam stublājs īsāks, zari īsāki un blīvāk aplapoti, lapas cietākas un vairāk piekļautas pie stublāja; mainīgais staipeknis izskatās druknāks. Tas ir arī gaišāk zaļš, stublājs ar iežmaugām sadalīts acīm redzamos gadskārtu posmos. Ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā 1. kategorijā.

Apskati citas sugas: