plūksnu sīkpaparde

Asplenium trichomanes L.

Asplenium trichomanes L. attēls

latviski: plūksnu sīkpaparde

angliski: maidenhair Spleenwort

vāciski: Braunstieliger Streifenfarn

zviedru: svartbräken

igauņu: pruun raunjalg

lietuviešu: šerinė kalnarūtė

krievu: костенец волосовидный

Izplatība kartē

Asplenium trichomanes L. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Asplenium trichomanes L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīga, sīka (ga 8-25 cm) sīkpaparžu dzimtas paparde. Saknenis tumšs, plēkšņains. Lapas ziemzaļas, vienkārt plūksnainas. Lapas kāts īsāks nekā plātne, tāpat kā lapas ass sarkanbrūns vai melns, spīdīgs. Plūksnas ieapaļas (Ø 0.5-0.9 cm), gandrīz sēdošas. Plātnes virspuse kaila, apakšpuse apmatota. Sori ar sporām plūksnu apakšpusē, iegareni, vēlāk saplūstoši. Ir plīvurs. Sporas nogatavojas augustā un septembrī.

Izplatība:

Pasaulē plaši izplatīta un mainīga suga, kā ietvaros nodala vairākus zemākus taksonus.

Latvijā reti, pārsvarā upju ielejās ap Bausku un Daugavas ielejā no Aizkraukles līdz Pļaviņām. Savrupas, nelielas un izolētas atradnes citu upju ielejās un uz kapsētu mūriem.

Biotopi:

Grupas uz veciem mūriem, akmeņainās nogāzēs, tomēr Latvijā raksturīgākās augtenes ir dolomīta atsegumi upju ielejās. Bagātākās atradnes Daugavas ielejā daļēji iznīcinātas, izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi. Lielupes baseinā ap Bausku suga ir ļoti reta, un populācijas mazskaitlīgas.

Īpašas norādes:

Dažreiz veido starpsugu hibrīdus ar mūru sīkpapardi (A. ruta-muraria).

Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 1.kategorijā.

Rare. Small groups mostly on dolomite outcrops in the Daugava and Lielupe valleys.

Редко. Небольшие группы преимущественно на доломитовых обнажениях в долинах рек Даугава и Лиелупе.

Līdzīgās sugas

  • Asplenium viride Huds. (zaļā sīkpaparde)

    Gaujas Nacionālajā parkā Amatas krastā augšpus Kārļiem 2016.g. atrasts viens zaļās sīkpapardes (Asplenium viride Huds., syn. A. trichomanes-ramosum L. nom. rej.) eksemplārs. Šī suga plaši, bet nevienmērīgi sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā mērenā klimata joslā. Blīvākā atradņu zona atrodas Skandināvijas ZRR daļā un Centrāleiropas kalnu apgabalos.

    Baltijas reģionā ļoti reta paparde - Latvijai ģeogrāfiski tuvākās zināmās punktveida atradnes ir Sāmsalas ziemeļos, pie Tallinas un Ēlandē. Līdz ar to jaunā atradne ir visai negaidītā vietā, turklāt, lai suga izolētā atradnē pastāvētu ilgtermiņā, visticamāk, būtu jābūt vairākiem eksemplāriem vai pagaidām nekonstatētai populācijai tuvumā. Visā areālā tā sastopama uz mežainiem un atklātiem iežu atsegumiem, klinšu spraugās; pastāv diezgan izteikta saistība ar kaļķainu substrātu.

    Ļoti līdzīga plūksnu sīkpapardei (A. trichomanes). Daudzgadīga, 5-20 cm gara paparde, kas veido ceru vai velēnu un kā saknenis ir īss, klāts ar tumšām, plēkšņainām zvīņām. Lapas vienkārt plūksnainas. Lapas (plūksnas) kāts un lapas ass zaļa, tikai pie lapas pamata brūnsarkanā vai melnā krāsā (nevis kāts un lapas ass visā garumā sarkanbrūni vai melni, spīdīgi!). Otra būtiskākā pazīme atšķiršanai no plūksnu sīkpapardes ir plūksnu forma. Zaļajai sīkpapardei plūksnas ieapaļi rombiskas (diametrs līdz 1,3 cm), dažreiz gandrīz vēdekļveida, ar ķīļveidīgu pamatu, plūksnas mala izteikti daivaina vai pat šķelta (nevis plūksnas ieapaļas, mala strupi zobaina). Sporu nesēji jeb sori parasti 2-4 pāri uz plūksnas, iegareni, atrodas plūksnu apakšpusē un gatavības laikā dažreiz saplūstoši. Sporas nogatavojas augustā.

Apskati citas sugas: