Apraksts:
Ķermeņa garums – 43–50 cm, spārnu izplētums –100–120 cm. Lauku lija ir nedaudz mazāka par niedru liju, tai ir gara aste un samērā plati spārni. Planējot spārnus tur viegli paceltus V veidā. Lidojošam putnam spārnu galos labi redzami 4–5 „pirksti”. Pieaugušu tēviņu ķermeņa virspuse, galva un krūtis ir gaiši zilpelēkas, virsaste – balta. Baltā ķermeņa apakšpuse ar labi izteiktu robežu nodalīta no pelēkajām krūtīm. Spārnu gali tēviņiem ir melni, spārnu apakšpusē gar to aizmugurējo malu tumša josla. Mātīšu ķermeņa virspuse ir brūna, izņemot balto virsasti un gaišāku laukumu uz spārnu segspalvām, apakšpuse balta ar brūniem garenraibumiem. Mātītēm uz lidspalvām un astes platas tumšbrūnas svītras. Seja samērā tumša, sejas plīvuram ir šaura šķērssvītrota gaiša apmale. Jaunie putni ir ļoti līdzīgi pieaugušajām mātītēm, bet tiem ir rūsganāka apakšpuse un tumšākas spārnu segspalvas. Visu vecumu putniem kājas un vaskādiņa dzeltena. Jaunajiem putniem acis ir tumšas, putnam pieaugot tās kļūst dzeltenas (tēviņiem ātrāk, mātītēm vēlāk).
Balss:
Tēviņa parastākais sauciens – ātrs „ke ke ke ke”, mātītei – augsts, svilpjošs „pīīīe”.
Biotops:
Apdzīvo dažādus klajus līdzenumus – gan lauksaimniecības zemes (pļavas, laukus), gan mitrājus (zemos un pārejas purvus un niedrājus).
Dzīves veids un uzvedība:
Lauku lija barojas galvenokārt ar jauniem un pieaugušajiem zvirbuļveidīgajiem putniem, ligzdbēgļu mazuļiem un maziem grauzējiem. Parasti medī, lidojot nelielā augstumā. Mēdz izmantot krūmus, lai pārsteigtu upuri.
Ziemeļeiropā un Austrumeiropā ligzdojošo populāciju lauku lijas ir gājputni. Uz ziemošanas vietām Eiropas rietumu un centrālajā daļā un Turcijā tās dodas septembrī–oktobrī. Ligzdošanas vietās atgriežas aprīlī.
Ligzda, olas un mazuļi:
Ligzdu būvē uz zemes, parasti biezā veģetācijā. Ligzda ir zems apkārtnē pieejamās veģetācijas – zāles, niedrēm, meldriem u.tml. Ligzdu būvē tikai vai galvenokārt mātīte, tēviņš var pienest nedaudz ligzdas materiāla. Dējumā parasti 4–6, bet retumis līdz pat 12 olām. Gadā parasti viens perējums. Olu čaumala matēta, tās krāsa ir zilganbalta, retos gadījumos ar gaišbrūniem plankumiem. Perē tikai mātīte. Perēšanas ilgums ir 29–31 diena uz vienu olu (29–39 dienas uz visu perējumu). Perēšana tiek sākta pēc 1., 2., 3. vai 4. olas izdēšanas, tāpēc vismaz daļa mazuļu nešķiļas vienlaikus. Mazuļi ligzdguļi. Sākumā, kamēr mātīte silda mazuļus, barību pienes tēviņš, kas to nodod mātītei. Vēlāk medībās dodas abi vecāki, bet joprojām tikai mātīte ir tā, kas baro mazuļus. Jau 15 dienu vecumā mazuļi var atstāt ligzdu un slēpties apkārtējā veģetācijā. Mazuļi apspalvojas 32–42 dienu laikā (tēviņi parasti ātrāk, nekā mātītes). Vēl vairākas nedēļas pēc ligzdas atstāšanas mazuļi ir atkarīgi no vecākiem.
Izplatība un skaits:
Lauku lijas ligzdošanas areāls stiepjas virzienā no R uz A pāri visai Eirāzijai. Suga ligzdo arī Ziemeļamerikas ziemeļu daļā un uz Dienvidamerikā. Eiropā ligzdo 32–59 tūkstoši lauku liju pāru, to skaits pēdējās desmitgadēs ir nedaudz samazinājies. Ligzdošanas laikā lauku lijas ir reti izplatītas visā Latvijas teritorijā. Latvijā ligzdo 5–20 lauku liju pāru.Pārceļošanas laikā lauku lijas sastopamas biežāk, reizēm atsevišķi putni Latvijā arī pārziemo.
Aizsardzības statuss:
Lauku lija iekļauta Eiropas Padomes Putnu direktīvas I pielikumā, Bernes konvencijas III pielikumā, Bonnas konvencijas II pielikumā un Vašingtonas konvencijas (CITES) II pielikumā
Summary:
Hen Harriers usually occur in Latvia from April until October. Occasionally some birds over-winter. During migration more birds are observed than during the breeding season. The size of the breeding population is 5–20 pairs.
Обобщение:
Обычно полевой лунь встречается с апреля до октября. Иногда, отдельные птицы в Латвии зимуют. Во время перелётов, наблюдается больше птиц, чем во время гнездования.
