Māņzirnekļu kārta (Opiliones)

Plaši pasaulē, galvenokārt mežainos tropu un subtropu reģionos, sastopama zirnekļveidīgo klases kārta. Senas izcelsmes zirnekļveidīgie, kuri bijuši sastopami jau Devonā un līdz mūsdienām evolūcijā saglabājušies ļoti līdzīgā - mazpārmainītā - izskatā. Pasaulē vairāk nekā 6500 sugas vismaz 40 dzimtās. Tomēr pētnieki uzskata, kas tas ir tikai apmēram divas trešdaļas no iespējamā sugu skaita; līdz ar to turpmāk ir sagaidāma ļoti daudzu jaunu sugu atklāšana un aprakstīšana. Sevišķi sarežģīti pētāmas ir nakts aktivitātes sugas tropos, kuras dienā nekustīgi slēpjas ("guļ") aiz koku mizas, dobumos, spraugās un zem dažādiem priekšmetiem. Par māņzirnekļu kārtas (Opiliones) daudzveidības centru uzskata tropu D-Ameriku. Ziemeļeiropā šīs kārtas sugu ir maz, Latvijā zināmas 14 sugas, absolūtais to vairākums ir retas vai ļoti retas sugas. Pārsvarā sīki vai nelieli zirnekļveidīgie (parasti garums 2-8 mm, vislielākajām sugām - līdz 22 mm), ar ļoti garām, tievām ejkājām (vairumam sugu!), kuru garums daudzkārt pārsniedz ķermeņa garumu. Kāju plētums pat 8-15 centimetri ir izplatīta pazīme. Visumā pēc izskata līdzīgi zirnekļiem (kā kārtai), bet atšķiras pēc posmota vēdera, kas daļai sugu papildus saaudzis ar galvkrūtīm un nav skaidri nodalāms no tām. Raksturīgi augšžokļi jeb heliceras, apakšžokļi jeb pedipalpas un 4 pāri ejkāju. Heliceras visbiežāk trīsposmainas ar sīkām spīlēm galā. Visas māņzirnekļu sugas dēj olas, bieži arī mātīte dējumu apsargā līdz mazuļu šķilšanās brīdim. Galvkrūšu priekšdaļā ir viens pāris acu, bet redze ir slikta - nespēj veidot kvalitatīvu telpisku attēlu -, tāpēc māņzirnekļiem liela nozīme ir taustes orgāniem, kas atrodas uz otrā pāra ejkājām un uz pedipalpām. Daļai alās mītošo sugu acu vispār nav. Māņzirnekļiem nav arī tīmekļa dziedzeru, un tīmekli šīs sugas neveido. Sastopamas gan plēsīgas sugas, gan tādas, kas barojas ar atmirušiem organismiem un augu barību. Kārtā ir daudz tropu sugu, kuru aktivitātes periods ir diennakts tumšajā laikā. Dzīvo vecos mežos: uz koku stumbriem, dobumos, nobirās un zemsedzē, uz klinšu sienām, alās, akmeņu krāvumos un līdzīgos biotopos. Ejkājām raksturīgas sīkposmotas pēdas, kas pārvietojoties būtiski palielina saķeres virsmu un sekmē ātru pārvietošanos pat pa gludu, vertikālu virsmu. Ķermeņa pamatkrāsojums parasti dzeltenpelēks vai brūns, labi maskēts vidē, tomēr dažās tropu ģintīs ir tādas sugas, kam ir spilgts ķermeņa krāsojums (koši dzeltens vai zaļš) vai sarkani un oranži punkti uz tumša pamatfona. Daudzām sugām, jūtot ienaidnieka tuvošanos, raksturīga īpatnība izlikties par beigtu. Māņzirnekļu kārtas sugām dzīves ilgums ir samērā īss: parasti tikai 1-2 gadi.