Hyptiotes paradoxus (C. L. Koch, 1834)

Hyptiotes paradoxus (C. L. Koch, 1834) attēls

latviski:

angliski: triangle spider

vāciski: Dreiecksspinne

zviedru: trekantsspindel

igauņu:

lietuviešu: trikampiatinklis laidūnas

krievu:

Apraksts:

Hyptiotes paradoxus ir mazs zirneklis: tēviņi 2-4 mm gari, mātītes 4-6 mm garas. Mežos (gk. skujkoku) uz zariem un stumbriem sastopama suga, kuras izskats un krāsojums ir tik ļoti pielāgots videi, ka, pavirši aplūkots, nekustīgs zirneklis atgādina atlupušas mizas plēksnīti. Uzturas uz zariem, aiz atlupušas mizas, koku dobumos. Galvkrūtis plakanas. Ķermeņa krāsojums raibi pelēcīgi brūns, ar gaišākiem plankumiem, apmatots, nelīdzens - ar vairākiem šķautņaini izciļņveidīgiem pauguriem uz vēdera, kas, sevišķi sānskatā, pastiprina "mizas plēksnītes" izskatu, tāpēc dabā zirneklis ir ļoti grūti pamanāms. Daudzos pētījumos citviet ir uzsvērts, ka zirneklis ir atrasts nevis to ieraugot, bet gan nokratot no koka. Šis zirneklis vij nelielus trīsstūraina apveida (vai Y-burta veida) tīklus, kurus piestiprina dažādās vietās pie koka mizas vai zarojumā. Upuri ir galvenokārt dažādi sīki vai nelieli lidojošie kukaiņi. Tīmekļa pavedieni ir ļoti smalki, tiem piemīt īpašība aizķerties aiz vissīkākajiem medījuma ķermeņa negludumiem, tāpēc šai sugai nav nepieciešami līmveida vielas pilieni, ar ko pārklāt tīklu. Sugai nav arī indes dziedzeru, kas ir reta un tipiska Uloboridae dzimtas pazīme; upuris tiek padarīts nekustīgs un pretoties nespējīgs tikai un vienīgi blīvi to ietinot tīmeklī. Kad medījums ir droši iesaiņots, zirneklis pārkož tā ķermeņa apvalku un iešļāc gremošanas šķidrumu. Mātīte olu kokonu līdz mazuļu izšķilšanās laikam novieto tīklā un apsargā. Mūsu klimatā šī suga parasti novērojama no jūlija līdz septembrim (oktobra vidum labvēlīgos - siltos - gados). Visticamākie atradņu biotopi - veci egļu meži vai jauktie meži ar egles piemistrojumu, dažreiz to atrod arī egļu jaunaudzēs uz atmirušiem, sausiem zariem.

Izplatība:

Plaši Palearktikā mērenā klimata apgabalos Z-Amerikā un Eirāzijā izplatīta Uloboridae dzimtas suga. Latvijā pagaidām nav droši pierādīts, taču, visticamāk, reti sastopams zirneklis, jo sugas vienlaidu (nomales) areāls šķērso Latviju. Šī suga ir konstatēta Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā un Somijas dienvidos; vairākas jaunas atradnes un veco atradņu sekmīga pārbaude kaimiņvalstīs ir pavisam nesena - no XXI gs. sākuma. Turklāt Hyptiotes paradoxus ir grūti konstatējama suga. Uloboridae dzimtā visā pasaulē (atskaitot tuksnešainos Āfrikas reģionus) sastop ap 260 sugas, Ziemeļeiropā tā ir reta zirnekļu dzimta, pārstāvēta tikai ar Hyptiotes paradoxus un vēl retāko Uloborus walckenaerius, kas abas iekļautas šajā vietnē.

Apskati citas sugas:

  •  attēls

    Neriene montana (Clerck, 1757)

  •  attēls

    Ceratinella brevipes (Westring, 1851)

  • parastais vilkzirneklis attēls

    parastais vilkzirneklis Pirata piraticus (Clerck, 1757)