Anyphaena accentuata (Walckenaer, 1802)

Anyphaena accentuata (Walckenaer, 1802) attēls

latviski:

angliski: buzzing spider

vāciski: Zartspinne

zviedru: spökspindel, trumspindel

igauņu:

lietuviešu: miškinis gležnavoris

krievu:

Apraksts:

Neliels zirneklis: ķermeņa garums 4-8 mm, atšķirības auguma ziņā starp tēviņiem un mātītēm gandrīz nemanāmas. Krāsa variē no gaiši dzeltenīgi brūnas līdz gaiši pelēkai. Uz galvkrūtīm ir divas tumšas joslas, to apmalē gaiši punkti. Uz vēdera tā muguras vidusdaļā atrodas ļoti raksturīgi tumši v-burta veida (vai komatveida) divi plankumi. Nav būtisku atšķirību starp galvkrūšu un vēdera krāsojumu, bet vēders ir salīdzinoši manāmi slaidāks un garāks. Kājas pelēcīgas, dažviet ar neregulāriem, tumšākiem marķējumiem. Dzīvo mežos: gan skujkoku, gan lapkoku - pārsvarā koku un krūmu lapotnē. Daudz retāk, bet sastopams arī aizaugušās pļavās, purvājos un virsājos. Naktī aktīva suga, tajā skaitā arī apmākušās dienās. Dienas lielāko daļu pavada slēptuvē: sarullētā koka vai krūma lapā, kurā no tīmekļa pavedieniem izveido ligzdu. Ķeramtīklu neauž. Medī aktīvi, upurim piezogoties un to ķerot. Medī galvenokārt koku un krūmu lapotnē. Upuru skaitā ir dažādi krēslas un nakts aktivitātes kukaiņi, citi bezmugurkaulnieki, pārtiek arī no atrastām kukaiņu izdētām oliņām un sīkiem kāpuriem. Mūsu klimata joslā aktivitātes maksimums ir no maija beigām līdz jūlija sākumam. Mātīte olu kokonu tur ligzdā līdz mazuļu izšķilšanās brīdim un to rūpīgi apsargā.

Izplatība:

Plaši Eirāzijā: no Eiropas rietumiem līdz Centrālajai Āzijai sastopama Anyphaenidae dzimtas suga. Angliski dažās publikācijās šai dzimtai dots nosaukums, kas burtiski tulkojams latviešu valodā kā "spokzirnekļu dzimta". Pēc izskata maiszirnekļiem līdzīgi zirnekļi. Dzimtā pārsvarā ir tropu-subtropu joslā sastopami zirnekļi (mazliet vairāk nekā 500 sugu), tomēr dzimtas kopējā areālā ir lielas teritorijas, kur to nav (lielākajā daļā Āfrikas un A-DA Āzijas, kā arī Austrālijas to nav). Sugām bagāta ir Amerikas fauna, Eiropā savukārt atrastas tikai 6 sugas. Ziemeļeiropā un Latvijā tikai viena suga. Latviešu valodā šo sugu varētu dēvēt par "koku dūcējzirnekli", ļoti īpatnējās uzvedības dēļ: zirnekļu tēviņš, lai pievilinātu mātīti, trin vēderu pret koka vai krūma lapu, šajā procesā radot dūcošu, arī cilvēkam labi sadzirdamu, skaņu. Šī uzvedības īpatnība ir atspoguļota zirnekļa vietējā nosaukuma darināšanā vairāku valstu nacionālajās valodās. Ir arī atšķirīgas pieejas, šī zirnekļa nosaukuma darināšanā uzsverot tā trauslumu un gleznainumu, vai arī īpatnējo (nakts) dzīves ritmu, to dēvējot par "spokzirnekli" (pelēcīgās krāsas un ātras skriešanas pa lapotni dēļ, sevišķi, ja zirneklim uzspīdina ar gaismas lukturīti). Eiropas vidus daļā un Anglijas dienvidos tā ir bieži sastopama suga; Latvijā - visai reta un nepietiekami izpētīta suga areāla ZA nomalē.

Apskati citas sugas: