Apraksts:
Zālē vai koka vainagā sēdošs zaļsprīžmeša tauriņš faktiski ir nepamanāms, jo viena spārnu krāsa harmonē ar lapotnes zaļumu. Spārnu plētums 45-56 mm. Kāpuri rudenī un pēc pārziemošanas vasaras sākumā dzīvo uz visdažādāko koku – bērzu, alkšņu, vītolu, liepu, lazdu un citu – lapām. Pieauguša kāpura garums ir 40 mm. Tāpat kā vairumam sprīžmešu dzimtas pārstāvju kāpuru, tiem parasto piecu vēdera kāju pāru vietā ir tikai divi. Ar to saistīts īpatnējais pārvietošanās veids, kurš izveidojies tikai šīs grupas kāpuriem. Pārvietošanās stadiju secība attēlota shēmā: 1 – kāpurs izstiepj uz priekšu ķermeni, 2 – piestiprinās ar krūšu daļas kājām, 3 – saliecas uz pusēm un pievelk ķermeņa pakaļgalu, 4 – ar vēdera kājām piestiprinās tuvu ķermeņa priekšgalam; tālāk kustības atkārtojas. Tādā veidā kāpurs it kā visu laiku nomēra vienādu ceļa gabalu – „sprīdi”, un no tā arī radies tauriņa latviskais nosaukums. Tauriņi novērojami visu vasaru – no jūnija līdz augusta beigām. Aktīvi naktī, nereti lido uz gaismu.
Izplatība:
Lielais zaļsprīžmetis Eiropā ir plaši izplatīts. Latvijā parasts un sastopams visos lapu un jauktu koku mežos.
