lielais salnsprīžmetis

Erannis defoliaria (Clerck, 1759)

Erannis defoliaria (Clerck, 1759) attēls
  • lielais salnsprīžmetis attēls
  • lielais salnsprīžmetis attēls
  • lielais salnsprīžmetis attēls

latviski: lielais salnsprīžmetis

angliski:

vāciski:

zviedriski:

igauniski: suur-talivaksik

lietuviski: didysis žiemsprindis

krieviski: Пяденица-обдирало или плодовой обдирало

Priekšspārns:

Tēviņa priekšspārni ir ar raibu zīmējumu, kurš var būt ļoti mainīgs. Spārnu plētums 35-40 mm. Mātītei spārnu nav.

Bioloģija:

Ķermeņa garums 11-15 mm. Lielā salnsprīžmeša raibos kāpurus pavasarī var sastapt uz visdažādāko koku un krūmu lapām. Visbiežāk tos atrod uz ozoliem, bērziem, ievām, plūmēm, ābelēm, lazdām un gobām. Iekūņojas augsnes virskārtā. Lielais salnsprīžmetis ir viena no visvēlāk novērojamām tauriņu sugām: tas redzams septembra beigās oktobrī (līdz regulārām salnām). Tēviņi lido krēslā un naktī, meklējot mātītes, kuras sēž uz stumbriem un koku zariem. Pārziemo olas.

Izplatība:

Lielais salnsprīžmetis Eiropā ir plaši izplatīts; kopējais vienlaidu izplatības areāls: Eiropa līdz DR-Āzijai. Latvijā parasts un sastopams visā valsts teritorijā, nereti pat pilsētu apstādījumos. Bīstams dārzu un parku kaitēklis: ne velti latīniskā nosaukuma aptuvens tulkojums atbilst vārdam „atlapotājs”. Atsevišķos gados vērojama masveida savairošanās, kuras rezultātā īpaši cieš ozoli un lazdas. Nozīmīgākie sugas dabiskie ienaidnieki ir kukaiņēdāji putni un skrejvaboles.

Apskati citas sugas: