briežu ksilārija

Xylaria hypoxylon (L.) Grev.

Xylaria hypoxylon (L.) Grev. attēls

latviski: briežu ksilārija

angliski: Candle - snuff Fungus

vāciski: Geweiförmige Holzkeule

zviedru: stubbhorn

igauņu:

lietuviešu: baltaviršūnis elniagrybis

krievu: рожковидная ксилария

Trofiskā grupa :

Ksilotrofa sēne, kas attīstās uz lapukoku eelmiem un zariem, kas bieži apauguši ar sūnām, kā arī uz zemē trupošām koksnes atliekām.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Ziemeļamerika, Austrālija, arī Kuba, Javas sala. Latvijā, ļoti bieži. Sēne atrodama visu gadu.<

Summary:

Rather common in groups on dead wood.

Обобщение:

В Латвии очень часто на отмершей древесине (стволах, пнях, погребенной древесине), обычно в группах.

Īpašas norādes :

Briežu ksilārijas sēņotne dažreiz veido lentveidīgas, rizomorfām līdzīgas struktūras.

Apraksts:

Stromas lielākās vai mazākās grupās,1-8 cm garas, galotnes daļā zarainas, atgādina biežu ragus. Zari saplacināti, līdz 0,5 cm biezi, rudenī ar baltu konīdiju apsarmi (anamorfa). Konīdijas vienšūnas, veidojas rudenī. Stromu lejas daļa sašaurināta, kātveidīga, klāta ar pinkainiem vai samtainiem matiņiem. Vēlāk stromas apakšējā un vidus daļa paplašinās un pie stromu virspuses to baltajā pamatmasā vienā rindā izveidojas ovāli augļķermeņi - peritēciji, kas pārstāv asku stadiju (teleomorfu).
Peritēciju atveres uz stromu virsmas redzamas kā daudzi tumši punkti. Tie veidojas pavasarī. Peritēciji lodveidīgi līdz elipsoidāli, 360 -560 x 360 - 420 μm (ir arī norādes, ka peritēciji 150-200 μm un 600-700 μm diametrā). Tajos attīstās vālesveidīgi 80-100 x 6-8 μm aski ar garu kātiņu un astoņām 11-16 x 5-6 μm lielām vienšūnas askusporām. Tās ir strupi vārpstveidīgas, vienpusīgi saplacinātas, melnas vai brūnas ar diviem iezaļganiem eļļas pilieniem.

Apskati citas sugas: