milzu baltmietene

Leucopaxillus giganteus (Sibthorp.: Fr.) Singer

Leucopaxillus giganteus (Sibthorp.: Fr.) Singer attēls

latviski: milzu baltmietene

angliski: Giant Funnel-cap

vāciski: Riesen-Krempentrichterling

zviedriski: Jättetrattskivling

igauniski:

lietuviski: didžioji meškabudė

krieviski:

Cepurīte:

10-40 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk piltuvveida, netīri balta līdz iedzeltena, vecumā brūngana, viļņaini izlocīta, rievaina, sausa, ar sākumā ieritinātu, vēlāk saplaisājušu malu. Mīkstums bālgans, sīksts, ūdeņains, ar rūgto mandeļu smaržu un garšu.

Lapiņas:

krēmkrāsā, plānas, ciešas, gar kātiņu nolaidenas, viegli no cepurītes atdalāmas.

Kātiņš:

6-7 cm garš, 3-5 cm resns, cepurītes krāsā, gluds, kails, vecām sēnēm saplaisājis, ciets, blīvs.

Sporas:

gludas, šauri elipsoīdas, bezkrāsainas, masā baltas, 8-10 x 5-6 μm, amiloīdas.

Trofiskā grupa :

Nedzīvās zemsedzes un humusa saprotrofs.

Biotopi:

Jauktos mežos, mežmalās, pļavās, parkos, dārzos, zālainās vietās, veido ļoti lielus raganu apļus un lielas grupas.

Summary:

Humus and litter saprotroph, in mixed forests, in gardens, parks, meadows, pastures, among grasses, common in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Latvijā bieži, VIII- X.

Обобщение:

Почвенный и подстилочный сапротроф, в смешаных лесах, в садах, в парках, на лугах и пастбищах, в травянистых местах, в Латвии часто, съедобен.

Līdzīgās sugas:

Leucopaxillus candidus - sniegbaltā baltmietene, kuras cepurīte sākumā ir koši balta.

Īpašas norādes :

Ēdama pēc iepriekšējas novārīšanas, derīga cepšanai un žāvēšanai. Pēc dažu autoru domām var izraisīt gremošanas traucējumus.

Apskati citas sugas: