parazītiskā samtbeka

Xerocomus parasiticus Bull.:Fr. (syn. Boletus parasiticus (Bull.) Fr.)

Xerocomus parasiticus Bull.:Fr. attēls

latviski: parazītiskā samtbeka

angliski: Parasitic Bolete

vāciski: Schmarotzerröhrling

zviedru:

igauņu:

lietuviešu: parazitinis aksombaravykis

krievu: паразитический моховик

  • xerocomus-parasiticus-bullfr
  • xerocomus-parasiticus-bullfr-B

Cepurīte:

2-5 cm plata, izliekta, brūngana, mazliet zaļgana, samtaina, nedaudz lipīga, ar saplaisājušu virsmiziņu. Mīkstums gaiši dzeltens, ar patīkamu smaržu un garšu.

Stobriņi:

dzelteni līdz okerkrāsas, gar kātiņu nolaideni, ar oranždzeltenām, stūrainām atverēm.

Kātiņš:

3-6 cm garš, 0,8-1,5 cm resns, dzeltenbrūns līdz sarkanbrūns, saliekts, uz leju sašaurināts.

Sporas:

gludas, vārpstveida -elipsoīdas, masā olīvbrūnas, 13-18 x 4-6 μm.

Trofiskā grupa :

Mikotrofs, aug uz cietpūpēžu Scleroderma spp. augļķermeņiem.

Biotopi:

Mitros lapu koku mežos.

Summary:

Mycotroph, on the micelial strands and fruiting bodies of Scleroderma, in damp deciduous forests, very rare in Latvia, edible. To be protected.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Ziemeļāfrika, Latvijā ļoti reti, VIII- X.

Обобщение:

Mикотроф, на дождевиках рода Scleroderma, во влажных лиственных лесах, очень редко, съедобен. Охраняемый вид.

Īpašas norādes :

Ēdama. Aizsargājama.

Apskati citas sugas: