peļpelēkā makstaine

Volvariella murinella (Quél.) M. M. Moser

Volvariella murinella (Quél.) M. M. Moser attēls

latviski: peļpelēkā makstaine

angliski:

vāciski: Mausgrauer Scheidling

zviedriski:

igauniski:

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

2-5 cm plata, sākumā izpletusies, vēlāk plakana, centrā ieliekta vai ar pauguru, blāva, zīdaini radiāli šķiedraina, bālgani pelēcīga vai gaišā smilšu krāsā, centrā brūngana. Mīkstums bālgans, plāns, ar pelargoniju smaržu un maigu garšu.

Lapiņas:

sākumā baltas, vēlāk sārtas, platas, brīvas, šķautnēs robotas.

Kātiņš:

2,5-3,5 cm garš, 0,2-0,3 cm resns, cilindrisks, pie pamata vālesveida, blīvs, stingrs, trausls, balts līdz krēmkrāsas, gareniski šķiedrains, ietverts 2-4 daivainā, plānā, netīri pelēcīgā makstī.

Sporas:

gludas, elipsoīdas, gaiši dzeltenas, masā sārti brūnas, 5,3-7,1 x 3,4-4,5 μm.

Trofiskā grupa :

Humusa saprotrofs.

Biotopi:

Lapu koku un jauktos mežos.

Summary:

Humus saprotroph, in deciduous and mixed forests, rare in Latvia, inedible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Ziemeļamerika, Ziemeļāfrika, Latvijā reti, VIII- IX.

Обобщение:

Почвенный сапротроф, в лиственных и смешаных лесах, в Латвии редко, несъедобен.

Īpašas norādes :

Neēdama.

Apskati citas sugas: