Cepurīte:
4-10 cm plata, ieapaļa, pelēkbrūna līdz iesārti brūna, gluda, samtaina. Mīkstums balts, blīvs, vecumā porains, ar nepatīkamu smaku un ļoti rūgtu garšu.
Stobriņi:
sākumā balti, cieši, vēlāk sārti un irdeni, sākumā rūsgani, ar sīkām atverēm, no cepurītes mīkstuma viegli atdalāmi.
Kātiņš:
6-10 cm garš, 2-4 cm resns, vālesveida, gaiši brūns, ar tumšu izcilnētu, tīklveida zīmējumu.
Sporas:
gludas, elipsoīdas, bezkrāsainas, masā sārtas, 11-15 x 3,5-5 μm.
Trofiskā grupa :
Priežu mikorizas sēne. Reizēm aug arī uz trūdošas koksnes un celmiem, pie skudru pūžņiem, bet simbiotisko saikni ar priedi vienmēr saglabā.
Biotopi:
Skuju koku un jauktos mežos, skābās augsnēs.
Izplatība un sastopamība :
Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika , Latvijā bieži, VII- X.
Summary:
Mycorrhiza forming species, in coniferous and mixed forests, acid soils, common in Latvia, inedible.
Обобщение:
Микоризообразователь, в хвойных и смешаных лесах, на кислых почвах, часто, несъедобен.
Līdzīgās sugas:
vairākas sugas Boletus - baravikas un Leccinum - bērzubekas, kuru garša nav rūgta un stobriņi nav sārti.
Īpašas norādes :
Neēdama rūgtās garšas dēļ. Tautā tiek saukta par rūgto beku, reizēm arī kļūdaini par raganu beku.
