Kapilīcijs:
hifas vienkāršas vai zarainas, galos paplašinātas, dzeltenbrūnas, nedaudz kārpainas, 4-5 μm platas.
Eksoperīdija:
bieza, gaļīga, ārpusē ādaina, elastīga, trejslāņaina, 12-17 μm bieza, cieši saaugusi ar endoperīdiju ar kuru kopā arī saplaisā un no tās neatdaloties, atliecas. Apakšdaļā eksoperīdija paresninās un pāriet vālesveidīgā kolumelā.
Augļķermeņi:
Jaunie ol-, sīpol- vai bumbierveidīgi, 5-7 cm gari un 4-6 cm plati, balti līdz tumšbrūni. Augļķermenim nobriestot perīdija (apvalks) saplaisā 4-6 (retāk 7-8) nevienādās daivās, kuras ar galotnēm atliecas uz substrāta un paceļ uz augšu augļķermeņa centrālo, lodveidīgo putekļaino, nedaudz šķiedraino glebu. Šādu augļķermeņu platums sasniedz 7-15 cm.
Gleba:
sākumā lodveidīga, blīva, brūna, nogatavojusies tumšbrūna, gandrīz melna, sairst sporās.
Sporas:
lodveidgas, asi vai strupi dzeloņainas vai kārpainas, brūnas vai tumšbrūnas, 4-5 μm platas.
Trofiskā grupa :
Saprotrofa sēne.
Biotopi:
Lapu koku vai jaukti meži ar trūdvielām bagātu augsni.
Summary:
This species has been found in the second half of 20th century in the territory of the Gauja national park in two localities. Of late not found any more.
Izplatība un sastopamība :
Eiropa, Āzija, Austrālija. Latvijā ļoti reti. Augļķermeņi nelielās grupās. IX-X.
Обобщение:
Гриб был найден во второй половине 20-ого века (последний раз в 1984) на территории Национального парка « Гауя ». В последнее время гриб больше не найден.
Līdzīgās sugas:
Milzu skropstzvaigznei ir līdzīgas dažādās zemeszvaigžņu sugas, kuru augļķermeņiem atdalās ekso- un endoperīdija. Zemeszvaigznēm eksoperīdija ietver augļķermeņa centrālo daļu - endoperīdija ķermeni un tur neveidojas lodveidīga kaila putekļaina sporu masa.
Īpašas norādes :
Milzu skropstzvaigzni pagājušā gadsimta otrajā pusē atrada 2 vietās Gaujas nacionālajā parkā. Pēdējā laikā šī sēne Latvijā vairs nav atrasta. Tā ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas 0. kategorijā
