Augļķermeņi:
Jaunie, neatvērušies pie pamatnes ar auklveidīgiem sēņotnes pavedieniem, lod- vai olveidīgi ar plānu, izzūdošu ārējo perīdijas slāni, bet biezu, recekļainu vidējo slāni. Plīstot šāda augļķermeņa apvalkam atsedzas kupolveidīga tīklaina augļķermeņa iekšējā daļa. Tā ir 5-12 cm gara un 5-10 cm plata, ārpusē biežāk sarkana, retāk dzeltenīga, iekšpusē sarkana, ar olīvzaļu glebu, kurā attīstās sporas. Tā atrodas uz neregulārās daivās saplīsušā ārējā apvalka. Tīkla cilpas eliptiskas, ieapaļas vai daudzstūrainas. Augļķermenim nepatīkama smaka.
Sporas:
elipsoidālas, gludas, 5-6 x 2 μm.
Trofiskā grupa :
Saprotrofa sēne.
Biotopi:
Savā dabīgajā areālā lapu koku un jauktos mežos. Ārpus tā dobēs, siltumnīcās u.c. līdzīgās augtenēs.
Summary:
In old literature (1791) in the territory of Latvia has been mentioned locality of this fungus. Later the fungus in Latvia is not found.
Izplatība un sastopamība :
Rietumeiropa, Ziemeļāfrika, Kaukāzs, Āzija no Indijas līdz Japānai. Par tās dzimteni uzskata Vidusjūras apgabalu. Tālāk uz ziemeļiem to atrod dārzos un parkos, siltumnīcās, kapsētās, kur tā izplatījusies ar augsni no atvesto augu saknēm: Vācijā, Holandē, Lielbritānijā, Īrijā. Vairākkārt tā atrasta Sankpēterburgas botāniskajā dārzā, kur tā bijusi atvesta ar augiem no Suhumi. Sēne Krievijā atrasta Maskavas apgabalā un Krasnodaras novadā. Latvijā ļoti reti. Pirmo un pēdējo reizi atzīmēta 18. gadsimta beigās.
Обобщение:
В старой литературе (1791) указано на нахождение этого гриба на территории Латвии. Позже гриб в Латвии не найден.
Īpašas norādes :
Sēni Latvijas teritorijai 1791. gadā darba "Versuch einer Naturgeschichte von Livland" otrajā izdevumā min J.B.Fišers: 680.-681. lappusē vācu valodā lasām: "Sarkanā tīklene (Clathrus cancellatus (sinonīms !). Tā ir gandrīz olveidīga, nelīdzena ar baltu režģi. Tā veidojas bez kāta no "saknēm". Vienu tādu sēni atrada 1783. gada augustā sparģeļu dobē. Tā bija pusotras pēdas (t.i. ap 45 cm - E.V.) augsta, pēdu (apm. 30 cm - E.V.) plata un tikpat augsta. (gara un augsta ? - E.V.). Svaigas sēnes svars bija tuvu 6 mārciņām ( ap 2,7 kg - E.V.)." Šie sēnes izmēri galīgi nesaskan ar literatūrā dotajiem, lai gan morfoloģijas apraksts atbilst. Kas tad bija izaudzis toreiz sparģeļu dobē? Sēni nekad savā ilgajā darba mūžā nebija redzējis Latvijas Universitātes Botāniskā dārza dārznieks Voldemārs Irbe. Sēni Latvijā padomju laikā ierakstīja pirmajā aizsargājamo sēņu sarakstā. Toreiz, atbilstoši noteikumiem, sugas, kuras bija ierakstītas PSRS Sarkanajā grāmatā, vajadzēja ierakstīt arī republiku Sarkanajās grāmatās. Šodien sarkanā tīklene no mūsu aizsargājamo sēņu sarakstiem un Sarkanās grāmatas svītrota.
