Perīdija:
0,5 - 1,5 cm bieza, ādaina, bet trausla, kad sausa, sarkanīgi brūna, okerbrūna, vecākiem augļķermeņiem tumšāka, virspuse sākumā ar daudzām, mazām, stūrainām zvīņām , vēlāk kaila, gluda.
Kapilīcijs:
hifas 3,5-4,5 μm resnas.
Augļķermeņi:
sākumā baltgans, tad netīri dzeltens, dzelteenbrūns, 2 - 5 (8) cm plats, lodveidīgs vai no galotnes saplacināts, dažreiz pilnīgi sēdošs, bet parasti ar kātā izstieptu, vairākus cm garu gareniski rievotu pamatni.
Gleba:
sākumā krēmkrāsā, vēlāk purpurmelna ar baltiem tramas ielāsmojumiem, beigās pulverveidīga, pelēkbrūna.
Sporas:
purpurbrūnas līdz umbrasbrūnas, 10-16 μm platas, dzeloņainas; dzeloņi 0,8 - 1,5 μm gari.
Trofiskā grupa :
Veido mikorizu ar ozolu un citu koku saknēm.
Biotopi:
Priežu, jauktos un lapu koku mežos, parkos un dārzos uz smilšainas, dažreiz arī uz bagātas augsnes.
Summary:
Rather common in Latvia. Found in coniferous, deciduous and mixed forests and in parks and gardens as well.
Izplatība un sastopamība :
Eiropa, Āzija (Izraēla, Vidusāzija, Indija, Tālie Austrumi), Āfrika, Austrālija, Dienvidamerika (Argentīna). Latvijā diezgan bieži, pa lielākai daļai vairāki augļķermeņi kopā, grupās. VIII - XI.
Обобщение:
В Латвии довольно часто в лесах разного типа, а также в парках и садах.
Līdzīgās sugas:
Neskatoties uz nosaukumu kārpainais cietpūpēdis ir mazāk zvīņains nekā parastais cietpūpēdis.
Īpašas norādes :
Kārpainais cietpūpēdis ir indīgs.
