kārpainais cietpūpēdis

Scleroderma verrucosum (Bull.:Pers.) Pers.

Scleroderma verrucosum (Bull.:Pers.) Pers. attēls

latviski: kārpainais cietpūpēdis

angliski: Scaly Earth ball

vāciski: Dünnschaliger Kartoffel-Bovist, Braunwarziger Hartbovist

zviedriski: brunknottrig rottryffel

igauniski: jaluka murukera

lietuviski: karpotoji ankštenė

krieviski:

Perīdija:

0,5 - 1,5 cm bieza, ādaina, bet trausla, kad sausa, sarkanīgi brūna, okerbrūna, vecākiem augļķermeņiem tumšāka, virspuse sākumā ar daudzām, mazām, stūrainām zvīņām , vēlāk kaila, gluda.

Kapilīcijs:

hifas 3,5-4,5 μm resnas.

Augļķermeņi:

sākumā baltgans, tad netīri dzeltens, dzelteenbrūns, 2 - 5 (8) cm plats, lodveidīgs vai no galotnes saplacināts, dažreiz pilnīgi sēdošs, bet parasti ar kātā izstieptu, vairākus cm garu gareniski rievotu pamatni.

Gleba:

sākumā krēmkrāsā, vēlāk purpurmelna ar baltiem tramas ielāsmojumiem, beigās pulverveidīga, pelēkbrūna.

Sporas:

purpurbrūnas līdz umbrasbrūnas, 10-16 μm platas, dzeloņainas; dzeloņi 0,8 - 1,5 μm gari.

Trofiskā grupa :

Veido mikorizu ar ozolu un citu koku saknēm.

Biotopi:

Priežu, jauktos un lapu koku mežos, parkos un dārzos uz smilšainas, dažreiz arī uz bagātas augsnes.

Summary:

Rather common in Latvia. Found in coniferous, deciduous and mixed forests and in parks and gardens as well.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Āzija (Izraēla, Vidusāzija, Indija, Tālie Austrumi), Āfrika, Austrālija, Dienvidamerika (Argentīna). Latvijā diezgan bieži, pa lielākai daļai vairāki augļķermeņi kopā, grupās. VIII - XI.

Обобщение:

В Латвии довольно часто в лесах разного типа, а также в парках и садах.

Līdzīgās sugas:

Neskatoties uz nosaukumu kārpainais cietpūpēdis ir mazāk zvīņains nekā parastais cietpūpēdis.

Īpašas norādes :

Kārpainais cietpūpēdis ir indīgs.

Apskati citas sugas: