liesmainā bērzlape

Russula rhodopoda Zvara

Russula rhodopoda Zvara attēls

latviski: liesmainā bērzlape

angliski:

vāciski:

zviedriski:

igauniski: punajalg-pilvik

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

3-8(11) cm plata, pusapaļa, ātri iztaisnojas, vecumā reizēm sekli ieliekta, sākumā tumši, briedumā liesmaini sarkana, reizēm ar dzeltenīgu nokrāsu vai plankumiem, gludu, vecumā reizēm ar īsi, neskaidri rievotu malu un spīdīgu, līdz ½ novelkamu virsmiziņu. Mīkstums stingrs, balts, zem virsmiziņas sārts, ar vāju augļu smaržu un mēreni sīvu garšu.

Lapiņas:

bāli sviesta dzeltenas, 4-7 mm platas, pieaugušas, ciešas.

Kātiņš:

3-8 cm garš, 1-3 cm resns, sārts, reti balts, blīvs, nekad nav dobs, bieži vālesveida.

Sporas:

ar zemām, savienotām kārpiņām, ieapaļas, masā okerdzeltenas, 7-10(10,5) x (6)6,7-7,5(8) μm.

Trofiskā grupa :

Egļu mikorizas sēne.

Biotopi:

Mitros egļu mežos, skābās augsnēs.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in moist spurce forests, on acid soils, common in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Āzija, Latvijā bieži, VIII– X.

Обобщение:

Микоризообразователь, во влажных еловых лесах, на кислых почвах, в Латвии часто, съедобен.

Līdzīgās sugas:

R. rhodopoda var. clussi ir maza, +- līdzīga sīvajai bērzlapei, bet ar sārtu kātiņu, drīz nespodru virsmiziņu, aug arī zem priedēm. R. sanguinea – asinssarkanajai bērzlapei (zem priedēm) un tai līdzīgai R. persicina – persiku bērzlapei (zem lapu kokiem) virsmiziņa nekad nav spoža, bet R. emetica – sīvajai bērzlapei lapiņas un sporas ir baltas, garša ļoti sīva, tāda arī R. badia – purpurbrūnajai bērzlapei. R. lundelli – Lundella bērzlapei, R.messospora - apaļsporu bērzlapei lapiņas un sporas dzeltenas. R. pseudointegra – rūgtenā bērzlape R. rubra – sarkanā bērzlape un R. rutila – iesarkanā bērzlape aug zem lapu kokiem un ir ļoti retas.

Īpašas norādes :

Ēdama, piemērota sālīšanai, marinēšanai.

Apskati citas sugas: