pelargoniju bērzlape

Russula pelargonia Niolle ss. Romagn.

Russula pelargonia Niolle ss. Romagn. attēls

latviski: pelargoniju bērzlape

angliski:

vāciski: Espentäubling

zviedriski:

igauniski:

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

2-4(6) cm plata, sākumā izliekta, drīz plakana, vecumā ieliekta, trausla, purpurvioleta, pelēcīgi vīnsārta vai violetpelēka, parasti vidū gaišāka, pelēcīgi vai olīvzaļgana, izbalējot bāli plankumaina, ar drīz rievotu malu. Virsmiziņa nespodra, tālu novelkama. Mīkstums balts vai pelēcīgs, trausls, ar pelargoniju smaržu un mēreni sīvu garšu.

Lapiņas:

bālganas, vēlāk ar pelēcīgu spīdumu, šauras, pie kātiņa pieaugušas, retiāk brīvas.

Kātiņš:

4-5 cm garš, 0,5-1 cm resns, cilindrisks, balts, mitrumā pelēcīgs, trausls, sūkļains vai dobumains.

Sporas:

ar nedaudz savienotām kārpiņām, iegarenas, masā krēmkrāsas, (6,5)7-8,5(10) x 6-7,5(8,5) μm.

Trofiskā grupa :

Apšu, papeļu mikorizas sēne.

Biotopi:

Lapu koku mežos, mālainās augsnēs.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in deciduous forests, very rare in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Latvijā reti, VII- X.

Обобщение:

Микоризообразователь, в лиственных лесах, в Латвии очень редко, съедобен.

Līdzīgās sugas:

R. pumila - pundura bērzlape aug zem alkšņiem, cepurītes vidus tumšāks, sporas lielākas. R. violacea - violetai bērzlapei sporu kārpiņas izolētas. R. fragilis - trauslā bērzlape un R. olivaceoviolascens - olīvvioleto bērzlape - skat. aprakstus.

Īpašas norādes :

Ēdama, mazvērtīga, derīga sālīšanai.

Apskati citas sugas: