pelēkā bērzlape

Russula grisea (Pers.: Secr.) Fr. ss. Gillet

Russula grisea (Pers.: Secr.) Fr. ss. Gillet attēls

latviski: pelēkā bērzlape

angliski:

vāciski: Grauvioletter Täubling

zviedru:

igauņu:

lietuviešu:

krievu:

  • russula-grisea-pers-secr-fr-ss-gillet
  • russula-grisea-pers-secr-fr-ss-gillet-B
  • russula-grisea-pers-secr-fr-ss-gillet-C

Cepurīte:

5-11 cm plata, pusapaļa, vēlāk izliekta, vecumā plakana vai ieliekta, stingra, dažādu nokrāsu pelēka, pelēcīgi tēraudzilgana, vietām arī melngani vai brūngani olīva, mēļa, retāk brūngani vīnsārta, vidū reizēm okerīga vai brūna, izbālējumos arī dzeltenīga. Mala gluda vai vecumā īsi rievota. Virsmiziņa nespodra, apmēram līdz 1/3 novelkama. Mīkstums stingrs, biezs, balts, zem virsmiziņas +-iekrāsojies, ar neizteiktu smaržu un maigu garšu.

Lapiņas:

krēmkrāsas, 5-12 mm platas, šauri pie kātiņa pieaugušas, reizēm mazliet sīvas.

Kātiņš:

4-10 cm garš, 1-3 cm resns, cilindrisks, blīvs vai vecumā reizēm ar iekšēju plaisājumu, balts vai ar mēļu, iesārtu apsarmi, skārumos +_ dzeltē.

Sporas:

ar +_ savienotām kārpiņām, iegarenas, krēmkrāsas, (5,5)6-9(9,5 )x (5)5,5-6,5(7,5) μm.

Trofiskā grupa :

Ozolu, dižskābaržu mikorizas sēne.

Biotopi:

Lapu koku mežos, +_ mālainās augsnēs.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in deciduous forests, rare in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Latvijā reti, VIII- IX.

Обобщение:

Микоризообразователь, в лиственных лесах, в Латвии редко, съедобен.

Līdzīgās sugas:

R. ionochlora - vijolīšu bērzlape, nekad nav pelēka, dominē violetie, zaļie toņi, sporas mazākas, kārpiņas izolētas. R. cyanoxantha - violetzaļā bērzlape ir lielāka, sporas baltas, lielākas, kārpiņas izolētas.

Īpašas norādes :

Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas.

Apskati citas sugas: