smakojošā bērzlape

Russula graveolens Romell

Russula graveolens Romell attēls

latviski: smakojošā bērzlape

angliski:

vāciski: Fleischvioletter Heringstäubling

zviedru: Eksillkremla

igauņu:

lietuviešu:

krievu:

Cepurīte:

4-8 cm plata, izliekta, drīz izliekta, vecumā ieliekta, stingra, dažādu nokrāsu brūna, var. subrubens - vara vai brūnsarkana, var. megacantha - reizēm pat purpurvioleta, vidū parasti zaļgana, reizēm arī tumšāka ar gaišāku smilškrāsas malu un plankumiem. Mala gluda, vecumā īsi rievota. Virsmiziņa nespodra, apmēram līdz pusei novelkama. Mīkstums biezs, stingrs, bālgans, zem virsmiziņas iekrāsojies, skārumos dzeltenīgi brūnē, ar spēcīgu siļķu smaku un maigu garšu.

Lapiņas:

krēmkrāsas ar dzeltenīgu spīdumu, 4-9 mm platas, pieaugušas, retāk brīvas.

Kātiņš:

3-8 cm garš, 1-3 cm resns, blīvs, stingrs, balts, reti (var. subrubens - bieži) ar sārtu apsarmi, skārumos rūsaini brūnē.

Sporas:

ar +_ savienotām kārpiņām, olveida, masā okerkrāsas, (7)7,5-9(9,6) x 6-7,7 μm.

Trofiskā grupa :

Lapu koku (var. subrubens - alkšņu) mikorizas sēne.

Biotopi:

Lapu koku mežos, smilšainās augsnēs.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in deciduous forests, on sandy soils, common in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Ziemeļamerika, Latvijā bieži, VII- IX.

Обобщение:

Микоризообразователь, в лиственных лесах, на песчаных почвах, в Латвии часто, съедобен.

Līdzīgās sugas:

R. faginea - dižskābaržu bērzlape aug zem ozoliem, sporas lielākas, tumšākas, R. xerampelina - brūnējošās (siļķu) bērzlapes var. putorina aug zem skuju kokiem, sporu kārpiņas izolētas.

Īpašas norādes :

Ēdama pēc iepriekšējas novārīšanas, piemērota sālīšanai.

Apskati citas sugas:

  •  attēls

    Granulocystis flabelliradiata

  •  attēls

    Peniophora serpentrionalis

  • lapu piltuvene attēls

    lapu piltuvene Clitocybe phyllophila (Pers.: Fr.) P. Kumm.