Citrusu bērzlape

Russula citrina Gill. (= p.p. R.citrina Gill.s.s. Romagn.)

Russula citrina Gill. (= p.p. R.citrina Gill.s.s. Romagn.) attēls

latviski: Citrusu bērzlape

angliski:

vāciski:

zviedriski:

igauniski:

lietuviski:

krieviski:

:

R. fellea - žults bērzlapei ābolu kompota vai pelargoniju smarža, sporas lielākas, R. farinipes – miltu bērzlape aug zem ozoliem, cepurītes mala tulznaini rievota, sporu kārpiņas izolētas. R. pectinata, ķemmes bērzlapei un R. pectinatoides – ķemmveida bērzlapei cepurīte vairāk kartondzeltena, nekad citrondzeltena.

Trofiskā grupa :

Skuju un lapu koku mikorizas sēne.

Biotopi:

Lapu koku un jauktos mežos, smilšainās augsnēs.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Latvijā reti, VIII– X

Summary:

Mycorrhiza forming species, in deciduous and mixed forests, rare, inedible.

Обобщение:

Микоризообразователь, в лиственных и смешаных лесах, редко, несъедобен.

Īpašas norādes :

Neēdama vai pēc vārīšanas derīga sālīšanai kopā ar citām sēnēm.

Apraksts:

Cepurīte 5-7 cm plata, izliekta, vēlāk izpletusies, vecumā +_ ieliekta, citrondzeltena, parasti ar tumšāku, brūnganu vai rūsganu vidu. Mala +_ asa, gluda, vecumā parasti īsi rievota. Virsmiziņa daļēji spoža, gar malu vai mitrumā, līdz 1/3, retā līdz 1/2 novelkama. Mīkstums stingrs, balts, vēlāk vietām bālu salmu krāsā, ar neizteiktu smaržu un sīvu garšu, sevišķi lapiņās.
Lapiņas briedumā bālā krēmkrāsā, 4-6 mm platas, pie kātiņa pieaugušas.
Kātiņš 4-6 cm garš, 1, 6-2 cm resns, parasti cilindrisks, stingrs, vecumā sūkļains, balts, sākumā reizēm ar baltu apsarmi, vecumā rievains.
Sporas ar daļēji tīklveidā savienotām kārpiņām, olveida, masā baltas, (5,5)6-7,5(8) x 5-6,7(8) µm.

Apskati citas sugas: