sārtlapiņu bērzlape

Russula anthracina Romagn.

Russula anthracina  Romagn. attēls

latviski: sārtlapiņu bērzlape

angliski:

vāciski:

zviedriski:

igauniski:

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

7-12 cm plata, plakani izliekta, ar iedobi, vēlāk sekli ieliekta, stingra, pelēcīgi krēmīga, parasti ar brūnganiem vai kvēpainiem plankumiem, vecumā reizēm visa brūngana, reti ar olīvbrūnu nokrāsu. Mala sākumā ierotīta, vēlāk gluda, daivaina. Virsmiziņa nespodra, matēta, apmēram līdz 1/3 novelkama. Mīkstums biezs, stingrs, ciets, balts, griezumā parasti vāji sārtojas vai kļūst pelēcīgs, lēni melnē, ar vāju augļu smaržu un maigu garšu.


Lapiņas krēmkrāsā ar sārtu spīdumu, sirpjveida, 4-7 mm platas, ar daudzām īsām starplapiņām.

Kātiņš:

3-6 cm garš, 1,5-2,5 cm resns, balts, drīz brūngans, blīvs, reti dobs.

Sporas:

ar zemām, daļēji tīklveidā savienotām kārpiņām, iegareni olveida, masā baltas, 7,5-9,5 x 6,5-8 μm.

Trofiskā grupa :

Lapu koku mikorizas sēne.

Biotopi:

Lapu koku un jauktos mežos, mālainās augsnēs.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in deciduous forests, rare in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Latvijā reti, VIII- IX.

Обобщение:

Микоризообразователь, в лиственных лесах, в Латвии редко, съедобен.

Līdzīgās sugas:

R. densifolia - ciešlapiņu bērzlapei lapiņas ļoti ciešas un šauras, bez sārta spīduma. R. acrifolia -sīvlapiņu bērzlapei kātiņš skārumos uzkrītoši sārtojas, lapiņas dedzinoši sīvas, sporas elipsoīdas, R. anthracina - sārtlapiņu bērzlapes var. insipida +_ jūtama joda smarža, bet var. carneifolia lapiņām uzkrītoši miesas sārts spīdums, sporas mazākas.

Īpašas norādes :

Ēdama pēc iepriekšējas novārīšanas.

Apskati citas sugas: