briežu jumtene

Pluteus cervinus (Schaeff.) P. Kumm. (syn. P. atricapillus (Batsch) Fayod)

Pluteus cervinus (Schaeff.) P. Kumm. attēls
  • briežu jumtene attēls
  • briežu jumtene attēls

latviski: briežu jumtene

angliski: Fawn Shield-cap

vāciski: Rehbrauner Dachpilz

zviedriski: Sköldskivling

igauniski: põdranapsik

lietuviski:

krieviski: олений плютей

Cepurīte:

4-15 cm plata, sākumā zvanveida, vēlāk izliekta, pelēkbrūna līdz tumši brūna, reizēm gandrīz melna, vidū tumšāka, mitrā laikā lipīgs, reizēm ar rievainu malu. Mīkstums balts, ar saldenu smaržu un maigu garšu.

Lapiņas:

sākumā baltas, vēlāk sārtas, ciešas, mīkstas, brīvas.

Kātiņš:

5-15 cm garš, 1-2 cm resns, pie pamata vālesveidīgs, balts, ar brūnganām vai melnganām tīklveida šķiedrām, blīvs, bez gredzena vai maksts.

Sporas:

gludas, plati elipsoīdas, sārtas, masā rūsas sarkanas, 7-9 x 5-6 μm.

Trofiskā grupa :

Koksnes saprotrofs uz satrunējušiem skuju un lapu koku celmiem, zāģu skaidām.

Biotopi:

Lapu koku un jauktos mežos, parkos, dārzos, kokzāģētavās.

Summary:

Xylotroph, in deciduous and mixed forests, parks, gardens, on sawdust, very common in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Āzija, Amerika, Ziemeļāfrika, Latvijā ļoti bieži, V- XI.

Обобщение:

Ксилотроф, в лиственных и смешаных лесах, в парках, в садах, на опилках, очень часто, съедобен.

Līdzīgās sugas:

Pluteus triscupidatus - melnskropstu jumtene, kuras lapiņu šķautnes ir melni pārslainas.

Īpašas norādes :

Pluteus salicinus -vītolu jumtene, kuras cepurīte ir pelēcīga.


Īpašas norādes Ēdama, garšīga, cepama bez iepriekšējas novārīšanas.

Apskati citas sugas: