silāja iedobīte

Omphalina umbellifera (L.: Fr.) Quél. (syn. O. ericetorum (Fr.: Fr.) M. Lange)

Omphalina umbellifera (L.: Fr.)  Quél. attēls

latviski: silāja iedobīte

angliski: Turf Navel-cap

vāciski: Gefalteter Nabeling

zviedriski:

igauniski: turbasõlik

lietuviski: gelsvoji laibabudė

krieviski:

Cepurīte:

0,5-1,5 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk piltuvveidīga, higrofāna, gaiši brūna, pelēcīga, zaļgana vai dzeltenīga, ar tumšākām rievām, mazliet krokota, sausa – gandrīz gluda, ar viļņainu malu. Mīkstums balts, maigs, ar neizteiktu smaržu un garšu.

Lapiņas:

bālganas, gaiši dzeltenbrūnas līdz pelēcīgas, platas, retas, gandrīz trīsstūrainas, gar kātiņu nolaidenas.

Kātiņš:

1,5-2 cm garš, ap 0,3 cm resns, pavedienveida, cepurītes krāsā, pie pamata ar baltiem micēlija pavedieniem.

Sporas:

gludas, elipsoīdas, bezkrāsainas, masā baltas, 7-8 x 6-7 μm.

Trofiskā grupa :

Nedzīvās zemsedzes un koksnes saprotrofs.

Biotopi:

Pārpurvotos mežos, purvos.

Summary:

Litter saprotroph, xylotroph, in bogs, vet places in forests, common in Latvia, inedible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Latvijā bieži, V– X.

Обобщение:

Подстилочный сапротроф, kсилотроф, на болотах, в заболоченых местах в лесах, в Латвии часто, несъедобен.

Īpašas norādes :

Neēdama sīko izmēru dēļ.

Apskati citas sugas: