parastā melnbaltene

Melanoleuca melaleuca (Pers.: Fr.) Murill (syn. M. vulgaris (Pat.) Pat. – Tricholoma melaleucum (Pers.) Fr.)

Melanoleuca melaleuca (Pers.: Fr.) Murill attēls

latviski: parastā melnbaltene

angliski:

vāciski: Gemeiner Weichritterling

zviedriski:

igauniski: harilik kühmik

lietuviski: tikrasis minkštūnis

krieviski:

Cepurīte:

3-8 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk pauguraina, pelēkbrūna līdz tumši brūna, mitra gandrīz melna, sausa - izbālē. Mīkstums balts, maigs, ar patīkamu smaržu un saldenu garšu.

Lapiņas:

baltas, ciešas, mīkstas.

Kātiņš:

5-10 cm garš, 0,4-1 cm resns, mazliet gaišāks par cepurīti, pie pamata resnāks, augšdaļā balti pārslains, elastīgs, pie pamata ar baltu micēlija pinumu.

Sporas:

graudainas, bezkrāsainas, masā baltas, 7-8 x 5-6 μm, amiloīdas.

Trofiskā grupa :

Nedzīvās zemsedzes un humusa saprotrofs.

Biotopi:

Mežos, dārzos, parkos, krūmājos, zālainās vietās.

Summary:

Humus and litter saprotroph, in forests, parks, brush lands, among grasses, very common in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā, ļoti bieži, IX- X.

Обобщение:

Почвенный и подстилочный сапротроф, в лесах, парках, кустарниках, очень часто, съедобен.

Līdzīgās sugas:

Vairākas Melanoleuca - melnbaltenes ar brūnām cepurītēm.

Īpašas norādes :

Ēdama, ieteicams gatavot kopā ar citām sēnēm.

Apskati citas sugas: