smailzvīņu saulsardzene

Lepiota aspera (Pers.: Fr.) Quél. (syn. L. acutesquamosa (Weinm.) P. Kumm. – L. friesii (Lasch) Quél. – Cystolepiota aspera (Pers.: Fr.) Quél.)

Lepiota aspera (Pers.: Fr.) Quél. attēls

latviski: smailzvīņu saulsardzene

angliski: Sharp-scaled Parasol

vāciski: Kegelschuppiger Schirmling

zviedru:

igauņu: valge harisirmik

lietuviešu: smailiažvynė žvynabudėlė

krievu:

  • lepiota-aspera-pers-fr-quel
  • lepiota-aspera-pers-fr-quel-B

Cepurīte:

4-15 cm plata, sākumā olveida, vēlāk pusapaļa, beidzot izpletusies, vidū ar zemu pauguru, krēmkrāsā, ar kastaņbrūnām, smailām, koncentriski sakārtotām zvīņām. Mīkstums balts, ar deggāzes smaržu un nepatīkamu garšu. Jaunām sēnēm starp cepurīti un kātiņu blīvs, matains plīvurs.

Lapiņas:

sākumā baltas, vēlāk brūnganas, ciešas, brīvas.

Kātiņš:

8-12 cm garš, 1-2 cm resns, balts, dobs, ar baltu, atkarenu, izzūdošu gredzenu.


Sporas gludas, cilindriskas, bezkrāsainas, masā baltas, 6-9 x 3-4 μm.

Trofiskā grupa :

Humusa saprotrofs.

Biotopi:

Jauktos mežos, dārzos, parkos, kapsētās, auglīgā augsnē.

Summary:

Humus saprotroph, in mixed forests, gardens, parks, on nutrient-rich soils, common in Latvia, inedible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Ziemeļāfrika, Latvijā bieži, VII- X.

Обобщение:

Почвенный сапротроф, в смешаных лесах, в садах, в парках, на богатых почвах, несъедобен.

Līdzīgās sugas:

Macrolepiota - dižsardzenes, kuru cepurītes ir lielākas, kātiņi garāki, smarža patīkama.

Īpašas norādes :

Neēdama nepatīkamās smaržas un garšas dēļ.

Apskati citas sugas: