melnā bērzubeka

Leccinum roseofractum Watling (syn. L. melaneum (Smotl.) Pilát & Dermek)

Leccinum roseofractum Watling attēls

latviski: melnā bērzubeka

angliski:

vāciski:

zviedriski:

igauniski:

lietuviski: juosvasis raudonviršis

krieviski:

Cepurīte:

6-12 cm plata, pusapaļa, polsterveida, tumši brūna, vecai sēnei lipīga. Mīkstums bālgans, jaunām sēnēm stingrs, vecākām mīksts, griezumā krāsu nemaina, ar patīkamu smaržu un maigu garšu.

Stobriņi:

netīri balti, vēlāk dzeltenīgi pelēki.

Kātiņš:

8-15 cm garš, 1-3 cm resns, vālesveida, netīri balts, ar sīkām tumšām zvīņām, vecai sēnei sīksts, šķiedrains.

Sporas:

gludas, vārpstveida, dzeltenīgas, masā olīvbrūnas, 17-23 x 4-7 μm.

Trofiskā grupa :

Bērzu mikorizas sēne.

Biotopi:

Lapu koku un jauktos mežos.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Latvijā reti, VI - XI.

Līdzīgās sugas:

Leccinum scabrum - parastā bērzubeka, kuras cepurīte ir gaišāka.

Īpašas norādes :

Ēdama, cepama bez iepriekšējas novārīšanas, lietojama žāvēšanai, marinēšanai.

Apskati citas sugas: