ozolu lācītis

Leccinum quercinum (Pilat.) Green & Watling

Leccinum quercinum (Pilat.) Green & Watling attēls

latviski: ozolu lācītis

angliski: Red Oak Bolete

vāciski:

zviedriski:

igauniski: pargipuravik

lietuviski: ąžuolinis raudonviršis

krieviski:

Cepurīte:

5-10 cm plata, sākumā lodveida, vēlāk polsterveida, ķieģeļsarkani brūngana, ar oranžsarkanu nokrāsu, gluda, mazliet tūbaina, briedumā mazliet gļotaina. Mīkstums balts, blīvs, griezumā kļūst sarkanīgi brūngans, vēlāk netīri zilgans, beidzot pelēks ar violetu nokrāsu, stingrs, ar vāju, patīkamu smaržu un maigu garšu.

Stobriņi:

bālgani dzeltenīgi, viegli atdalās no cepurītes mīkstuma.

Kātiņš:

8-11 cm garš, 2-3 cm resns, stingrs, sākumā gandrīz bumbuļveidīgs, vēlāk cilindrisks, uz leju paresnināts, iebalts, sākumā ar baltām, vēlāk sarkanbrūnām atstāvošām zvīņām.

Sporas:

gludas, vārpstveida, dzeltenīgas, masā olīvbrūnas, 13,2-18,5 x 4-4,8 μm.

Trofiskā grupa :

Ozolu mikorizas sēne.

Biotopi:

Ozolu mežos.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in deciduous forests, rare in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Latvijā reti, VIII- IX.

Обобщение:

Микоризообразователь, в лиственных лесах, в Латвии редко, съедобен.

Līdzīgās sugas:

Leccinum versipelle - dzeltenbrūnā apšubeka, kura ir bērzu mikorizas sēne un kurai uz kātiņa ir melnas zvīņas. Leccinum aurantiacum - parastā apšubeka, kura veido mikorizu ar apsi. Ļoti līdzīga ir arī retāk satopamā suga Leccinum vulpinum - sila lācītis, kas veido mikorizu ar priedi.

Īpašas norādes :

Ēdama, cepama bez iepriekšējas novārīšanas, lietojama žāvēšanai, marinēšanai.

Apskati citas sugas: