Cepurīte:
5-9 cm plata, sākumā plakani izliekta, vēlāk ieliekta ar krokainu vidu, vecumā sekli piltuvveida, tumši brūna, riekstu brūna, vecumā olīvzaļa, sausa, apsarmota, sākumā samtaina, vēlāk kaila. Mīkstums bālgans līdz krēmkrāsas, zem virsmiziņas iesārts, gaļīgs, trausls, ar neizteiktu smaržu un rūgtenu garšu. Piensula balta, saskarē ar gaisu kļūst oranždzeltena, vecām sēnēm ūdeņaina, sākumā gandrīz maiga, vēlāk mazliet rūgtena.
Lapiņas:
bāli dzeltenīgas ar okerkrāsas šķautnēm, ievainojumu vietās lašu krāsā, ar sacietējušiem dzeltenīgiem piensulas pilieniem, ļoti retas, dažāda garuma, gar kātiņu nolaidenas.
Kātiņš:
5-10 cm garš, 0,7-2 cm resns, cilindrisks, uz leju tievāks, bieži saliekts, bāli sodrējaini brūns, augšdaļā gaišāks, ievainojumu vietās lašu krāsā līdz brūngans, ar baltu micēliju pie pamata.
Sporas:
kārpainas, gandrīz apaļas, bezkrāsainas, masā bālā okera krāsā, 8-9,5 x 8-9 μm.
Trofiskā grupa :
Mikorizas sēne.
Biotopi:
Lapu koku mežos.
Summary:
Mycorrhiza forming species, in deciduous forests, common in Latvia, edible.
Izplatība un sastopamība :
Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā bieži, VII- X.
Обобщение:
Микоризообразователь, в лиственных лесах, в Латвии часто, съедобен.
Īpašas norādes :
Ēdama, bet negaršīga.
