sarkanā stiklene

Hygrocybe punicea (Fr.) P. Kumm (syn. Pseudohygrocybe punicea (Fr.) Kovalenko – Hygrophorus puniceus Fr.)

Hygrocybe punicea (Fr.) P. Kumm attēls

latviski: sarkanā stiklene

angliski: Crimson Wax-cap

vāciski: Größter Saftling

zviedriski: Scharlakansvaxskivling

igauniski: hiid-vesinutt

lietuviski: ryškioji guotenė

krieviski:

Cepurīte:

5-12 cm plata, koniska, zvanveida, ar jomainu un saplaisājušu malu, spīdīga, lipīga, cinobrsarkana līdz asinssarkana. Mīkstums balts, ar neizteiktu smaržu un garšu.

Lapiņas:

retas, pie kātiņa pieaugušas, dzeltenas līdz oranžsarkanas.

Kātiņš:

6-12 cm garš, 0,8-2 cm resns, cilindrisks, reizēm saliekts, gareniski šķiedrains, spīdīgs, bet ne lipīgs, sarkandzeltens, sarkans, pie pamata balts.

Sporas:

gludas, elipsoīdas, bezkrāsainas, masā baltas, 8-11 x 5-6 μm.

Trofiskā grupa :

Humusa saprotrofs.

Biotopi:

mežmalās, pļavās, zālainās vietās.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā reti, IX- X.

Summary:

Humus saprotroph, at the edges of forests, in meadows, among grasses, rare in Latvia, edible.

Обобщение:

Почвенный сапротроф, на опушках, на лугах, в травянистых местах, редко, съедобен.

Īpašas norādes :

Ēdama.

Apskati citas sugas: