zaļā stiklene

Hygrocybe psittacina (Schaeff.: Fr.) Herink (syn. Gliophorus psittacinus (Schaeff.: Fr.) Herink – Hygrophorus psittacinus (Schaeff.) Fr.)

Hygrocybe psittacina (Schaeff.: Fr.) Herink attēls

latviski: zaļā stiklene

angliski: Parrot Wax-cap

vāciski: Papageigrüner Saftling

zviedriski:

igauniski:

lietuviski: žalsvoji guotenė

krieviski:

Cepurīte:

1-3 cm plata, strupi koniska, zvanveida, vēlāk plakana, ar pauguru, kaila, ļoti gļotaina, higrofāna, mitra - caurspīdīgi rievota, sākumā tumši zaļa, koši zaļa, vēlāk izbālē līdz zaļgandzeltenai, olīvoranžai, lašu sārtai vai pat citrondzeltenai. Mīkstums plāns, trausls, vaskveidīgs, ar neizteiktu smaržu un garšu.

Lapiņas:

sākumā gaiši zaļas, vēlāk oranžas, okerdzeltenas vai sārti dzeltenas, diezgan retas, gandrīz brīvas.

Kātiņš:

3-7 cm garš, 0,2-0,5 cm resns, ļoti gļotains, dobs, sākumā tumši zaļš, vēlāk izmainās tāpat kā cepurīte, tikai augšdaļā ilgstoši saglabājas zaļgans.

Sporas:

gludas, elipsoīdas, bezkrāsainas, masā baltas, 7-10 x 4-6 μm.

Trofiskā grupa :

Humusa saprotrofs.

Biotopi:

Pļavās, ganībās, mežmalās.

Summary:

Humus saprotroph, in meadows, pastures, at the edges of forests, very rare in Latvia, inedible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Āzija, Amerika, Latvijā ļoti reti, VIII- IX.

Обобщение:

Почвенный сапротроф, на лугах, пастбищах, на опушках, в Латвии очень редко, несъедобен.

Īpašas norādes :

Neēdama.

Apskati citas sugas: